latvijaspirts.lv
      
2019. gada 21. jūlijs
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Augu vākšana


Fizioloģiski aktīvās vielas atrodas vai nu visā augā, vai arī tikai atsevišķās auga daļās, tāpēc drogām ievāc tikai tos auga orgānus, kuros šo vielu ir visvairāk. Ievākšanas laiks katram augam ir atšķirīgs un atka­rīgs no aktīvo vielu sastāva un daudzuma. Augos fizioloģiski aktīvas vielas veidojas un uzkrājas noteiktos auga attīstības periodos.                  

Drogās jācenšas saglabāt visas ārstniecības augos eso­šās aktīvās vielas. Lai to panāktu, ārstniecības augi pa­reizi jāievāc, jāsagatavo un jāizžāvē, jo tikai nelielu daļu augu izmanto svaigā veidā. Vācot augu virszemes daļas, jāraugās, lai uz tām nebūtu lieka mitruma, rasas, kas sekmē drogu bojāšanos. Augu virszemes daļas jāvāc die­nas vidū, sausā laikā, pēc rasas nozušanas. Izņēmums ir staipekņu sporas, kuras jāvāc no rīta, kamēr ir rasa, lai tās neizbirtu. Augu pazemes orgānus (saknes, sakneņus, sīpolus, gurnus), kurus pēc izrakšanas jāmazgā, var ievākt arī mitrā laikā.

PUMPURI

Pumpurus ievāc agri pavasarī, kad tie ir piebrieduši, bet vēl nav atvērušās pumpurzvīņas. Pumpurus noplūc vai arī nogriež zaru slotiņas (bērziem), kuras izžāvē, pēc tam nokuļ, attīra no ziedu spurdzēm un, ja nepieciešams, papildus žāvē. Priežu pumpurus jeb galotnes nogriež ar nazi.

 

 

MIZA

Mizu ievāc pavasarī pastiprinātas sulu cirkulācijas pe­riodā — aprīlī, maijā, kad tā viegli nolobās no koksnes. Mizu nedrīkst vākt vasarā, jo tad no tās viegli nolobās virsējā korķa kārta, un droga nav kvalitatīva. Ievāc 0,5... 2 (3) mm biezu mizu no jaunām vasām un zariem, uz ku­ras vēl nav izveidojusies kreve un nav arī krūmveida ķēr­pju. Uz stumbra vai zariem izdara 2 apločveida griezumus 10... 30 cm attālumā vienu no otra, un savieno tos ar ga­renisku griezumu. Pēc tam mizu no augšgala viegli no­loba renes veida vai cauruļveida gabalos. Lai saudzētu augus, griezumus var izdarīt taisnstūra veidā, izgriezt 10... 50 cm garas un dažus centimetrus platas sloksnes un pēc tam tās nolobīt. Ja uz mizas ir ķērpji, miza pirms griešanas vispirms rūpīgi jānotīra.

LAPAS

Lapas un lakstus ievāc tad, kad augiem izveidojušies ziedpumpuri, vai arī augu ziedēšanas sākumā, kad lapas ir pilnīgi izaugušas. Lapas ievāc sausā laikā. Tās noplūc ar rokām vai arī nopļauj visu augu un pēc izžāvēšanas lapas nokuļ. Lapas ievāc ar vai bez kāta. Vispirms  lapas ievāc no stumbra apakšējās daļas. Lapas var ievākt vai­rākas reizes sezonā. Ievāktās lapas nedrīkst saspiest; tās jāliek grozos brīvi un, lai novērstu sakaršanu un bojāša­nos, pēc tam jāizklāj plānā slānī žāvēšanai. Ja ievāktās lapas nevar tūlīt žāvēt, tās var izbērt irdenā, plānā slānī un tādā veidā uzglabāt 10... 12 stundas. Ievākt var tikai veselas lapas, kurām nav kaitēkļu un rūsas sēņu bojājumu. Lapas nedrīkst ievākt no netīriem, nopulējušiem augiem, kuri aug ceļmalās, mēslainēs.

LAKSTI

Par lakstiem sauc auga virszemes daļas ar stumbru (dažreiz bez tā), lapām, ziediem, ziedpumpuriem vai aug­ļiem. Lakstus ievāc līdzīgi lapām, nogriežot vai nopļaujot auga virszemes daļu auga ziedpumpuru veidošanās vai ziedēšanas, dažreiz arī augļu nogatavošanās fāzē. Visbie­žāk ievāc augu lakstu galotnes bez koksnainajām stumbra daļām. Dažreiz lakstus nopļauj, izžāvē, nokuļ un stumbra daļas nosijā, atmet. Tā sagatavo, piemēram, mazā mārsila vai ārstniecības amoliņa lakstus.

ZIEDI

Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā vai pilnas ziedēšanas fāzē. Tos noplūc kopā ar minimāli īsu ziedu kātu vai arī bez tā. No dažiem ziediem ievāc tikai vainagus, piemēram, gaiļbiksītei, parastajam deviņvīruspēkam vai arī tikai at­sevišķus mēlziedus, piemēram, rudzupuķei u. c. Ziedu kur­vīšus var ievākt ar speciāliem grābeklīšiem. Ievāktos zie­dus liek grozos nesaspiežot un tūlīt izber plānā slānī žā­vēšanai.

AUGĻI UN SĒKLAS

Augļus un sēklas ievāc atkarībā no to veida un uzbū­ves. Dažus augļus ievāc ar visiem ķekariem, čemuriem, bet pēc izžāvēšanas tos izberž caur sietu un atdala augļu kātus. Dažas sulīgas ogas, piemēram, mellenes, upenes, brūklenes var ievākt ar speciāliem kausiņiem, kuru ma­lās ir grābeklīši. Ievāktos augļus pēc tam rūpīgi attīra no piemaisījumiem. Ievāc tikai nogatavojušos, veselus, kaitēkļu nebojātus augļus. Ogas ievāc bez kāta lēzenos grozos, bet, ja izmanto dziļākus grozus, lai ogas nesa­spiestos un nesašķīstu, ik pēc 5... 7 cm bieza ogu slāņa grozā ieliek zariņus. Sausos augļus, kuri nenogatavojas visi vienlaikus, piemēram, ķimenes, dilles, ievāc izlases veidā un pēc tam, kad vairums augļu sasnieguši tehnisko gatavību (augļi ieguvuši brūnganu nokrāsu), izrauj vai noplūc visu augu, sasien kūlīšos, izžāvē, nokuļ, attīra, nodala sīkos negatavos augļus un, ja nepieciešams, vēl pa­pildus žāvē.

SAKNES, SAKNEŅI, SĪPOLI UN GUMI

Saknes, sakneņus, sīpolus un gurnus ievāc rudenī, kad sāk dzeltēt vai novīst augu virszemes daļas. Dažus augus pēc virszemes daļu atmiršanas grūti atrast, tādēļ tie jā­cenšas ievākt veģetācijas perioda beigās, kad  augu virszemes daļas vēl labi saskatāmas. Dzegužpuķu gumus ieteic vākt augu ziedēšanas perioda otrajā pusē vai beigās, jo vēlāk tos nav iespējams atrast. Savvaļas augu pazemes orgānus jāievāc tad, kad izbirušas augu sēklas, vai arī jā­atstāj daži augi sēklu nogatavināšanai. Rakumu  vietas rūpīgi jānolīdzina, bet virszemes daļas ar sēklām jāiz­kliedē, lai sēklas varētu izsēties un atjaunotos augu au­dzes. Dažreiz pazemes orgānus var ievākt arī pavasarī pirms augu virszemes daļu parādīšanās, tikai tad tos grūti atrast. Šādā veidā varētu ievākt kultūraugu pazemes orgānus.

Augu pazemes orgānus izrok ar lāpstu, dārza dakšām vai arī ievāc, uzarot ar arklu. Jāraugās, lai tos neievai­notu, tāpēc jārok apmēram 10... 20 cm attālumā no auga stumbra, un sakņu sistēma jāizceļ kopā ar zemes velēnu. Saknes, sakneņus, kā arī sīpolus un gumus rūpīgi notīra un pēc tam, ievietotus speciālos sietos vai grozos, skalo tekošā ūdenī, spēcīgi kratot. Pēc mazgāšanas tos izliek uz sietiem, pinumiem, audekla, lai notecētu un nožūtu lie­kais mitrums. No pazemes orgāniem nogriež stumbra paliekas, sīkākās saknītes, izgriež bojātās vietas un tikai pēc tam tos vītina vai ari tūlīt žāvē. Dažreiz pazemes or­gāniem nepieciešama īpaša apstrāde, piemēram, plaucēšana, fumigācija.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties