latvijaspirts.lv
      
2019. gada 21. jūlijs
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Augu žāvēšana


Ārstniecisko preperātu pagatavošanai tikai nedaudzus ārstniecības augus izmanto svaigā veidā, bet vairumu augu izmanto izžāvētā veidā. Pirms žāvēšanas augu daļas rūpīgi jāpārbauda, jāpāršķiro un jāizlasa citu augu piemaisījumi vai arī tā paša auga citas daļas, kuras nav paredzētas kā drogas. Lapām un ziedkopām dažreiz jānogriež garie kāti, jāatlasa bojātās un nodzeltējušās la­pas. Lakstiem jānogriež resnākās stumbra daļas, sakņu paliekas, nodzeltējušās lapas vai jāatsijā stumbru palie­kas. Sagatavojot lapas, lakstus un ziedus, jāraugās, lai uz tiem nebūtu kaitēkļu un rūsas sēņu bojājumu. Sak­nes, sakneņus, gumus un sīpolus rūpīgi jāattīra no zemēm, jāizlasa un jāizgriež bojātās daļas, jānogriež stum­bra un lapu paliekas un dažreiz arī sīkās saknītes (kal­mju sakneņiem). Resnos sakneņus un saknes pēc mazgā­šanas var sagriezt mazākos gabalos. Dažas saknes un sakneņus pēc mazgāšanas vēl svilina un mizo.

Lai novērstu savākto ārstniecības augu vai to daļu bojāšanos un pilnīgāk saglabātu fizioloģiski aktīvo vielu kompleksu, augi jāžāvē dažādā temperatūrā atkarībā no tajos esošo iedarbīgo vielu ķīmiskā sastāva un īpašībām.

  • Augi, kuri satur ēteriskās eļļas, jāžāvē 30 ... 35 (40) °C temperatūrā, lai neiztvaikotu aktīvās vielas.
  • Augi, kuri satur glikozīdus, it sevišķi sirds glikozīdus, jāžāvē 55...60°C temperatūrā vai vismaz šādā temperatūrā jātur vienu stundu, lai inaktivētu fermentu iedar­bību. Pēc tam tos var žāvēt arī zemākā temperatūrā.
  • Augi, kuri satur C vitamīnu (askorbīnskābi), jāžāvē ātri, 80...90°C temperatūrā un pat līdz 100°C, lai no­vērstu šī vitamīna šķelšanos.
  • Augus, kuri satur alkaloīdus, parasti žāvē 40...50°C temperatūrā. Temperatūras novirzes atkarīgas no alkaloloīdu ķīmiskā sastāva.

Vairumu ārstniecības augu var žāvēt normālā tempe­ratūrā. Šim nolūkam var izmantot māju bēniņus ar skārda jumtu, šķūņus un nojumes vai arī augus var žāvēt tieši saulē. Tikai nelabvēlīgos laika apstākļos vai arī speciālu drogu sagatavošanai var izmantot dažādu tipu kaltes, krāsnis un citus siltuma avotus ar noteiktu temperatūras režīmu. Telpām, kurās žāvē augus, jābūt labi vēdināmām un tīrām. Lai telpas racionāli izmantotu, augus žāvējot ieteicams izvietot uz speciāliem sastatņiem, sietiem vai rāmjiem. Sastatņu pagatavošanai var izmantot kāpnes, kuras novieto paralēli 1...1.5 m attālumā un sastiprina ar dēļiem vai līstītēm. Uz dēļiem vai līstītēm izklāj au­deklu, stiepļu vai kaprona sietus, bet uz tiem novieto augus. Augus var žāvēt arī uz dēļu grīdas, kura pārklāta ar audeklu vai tīru, izturīgu  papīru. Nedrīkst izmantot  ap­drukātu avīžu papīru. Žāvējot augus parasti izber plānā slānī (1...3 cm) un žāvēšanas laikā maisa vai pārcilā. Sīpolus un gumus var žāvēt savērtus uz horizon­tāli piestiprinātām aukliņām. Tāpat var žāvēt arī nelie­los saišķos sasietus lakstus.

Augi jāžāvē līdz noteiktai mitruma pakāpei. Praktiski izžuvu­šas ir tās drogas, kuras, saspiestas saujā, nesalīp pikās, bet paberžot viegli sabirst pulverī. Izžāvētas saknes un sakneņi liecot lūst ar troksni, bet neliecas. Kā žāvēšanas laikā, tā arī pēc žāvēšanas drogas ir jāsargā no lieka mitruma un putekļiem, it sevišķi higroskopiskās drogas, pie­mēram, parastā deviņvīruspēka, parastā zirgkastaņa un gaiļbiksītes ziedi, zilās kāpnītes saknes, kuras ļoti ātri uzsūc apkārtējo mitrumu un pēc tam ātri bojājas.

Indīgie augi jāžāvē un jāapstrādā atsevišķi. Pēc darba rūpīgi jānomazgā rokas. Tos nedrīkst sagatavot un žā­vēt bērni.

Drogas iesaiņo un uzglabā sausās, labi vēdināmās, no tiešās saules gaismas aizsargātās telpās. Drogu iesaiņo­šanai var izmantot tīrus audekla, papīra maisus, koka vai metāla kastes un stikla traukus. Aptiekās un mājās dro­gas uzglabā ar vāku noslēdzamās kastēs un stikla vai metāla traukos. Trauki, kuros uzglabā higroskopiskas dro­gas, hermētiski jānoslēdz.

Drogu iesaiņošanai mājas apstākļos var izmantot arī polietilēna izstrādājumus. Tajos nevar uzglabāt ēteriskās eļļas saturošas drogas. Ēteriskās eļļas saturošas, smaržī­gās drogas, kā ari stipri iedarbīgās drogas uzglabā atsevišķi no citām drogām.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties