latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
> Jauku Jums lasīšanu!
> Pirts veidi
> Pirts evolūcijas vēsture
> Melnās (dūmu) pirtis
> Pirts folklora
> Tautas ticējumi
> Vasaras saulgriežu pirts
> Ziemas saulgriežu pirts
> Ziemassvētku pirts
> Veļu laika rituālā pirts
> Pētām pirts veidus
> Saulgriežu pirts maģija
> Saulgriežu pirts veselai miesai un garam
> Saulgožu pirts rituāls
> Saules Pirts - pirts rituāls, sauna ritual, банный ритуал, Viesturs Luka-Indāns
> Ražots Latvijā - Baltā pirts
> Pirts rituāls vasaras saulgriežos
> Pirtīžas
> TV Spektrs: Laikmets, personības, notikumi - Pirtis (14.01.2013.)
> Noslēpumainie pirts rituāli – līgavām, zīdaiņiem un citiem
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Tautas ticējumi


 Latviešu tautas ticējumi

  • Pirts jābūvē vecā mēnesī, bet ne jaunā, jo citādi pirts ir sūra.
  • Pirtī iet vislabāk vecā mēnesī, jo tad nepiemetas kašķis un miesa tiek tīra.
  • Pirtī jāiet vecā mēnesī, tad neniezēs āda.
  • Pirtī jāiet vecā mēnesī, lai utis neaugtu.
  • Pirtī jāiet mēneša pēdējā ceturksnī, tad neniez āda.
  • Jaunā mēnesī ejot uz pirti, niez āda, it kā pirtī nemaz nebūtu iets.
  • Pirtī ieejot, Dundagā saka: "Labvakar, pirtiņ, Dievs svētī gariņ'! Saldums iekšā, sīvums ārā!" No pirts istabā ieejot ikreiz teikts: "Dievs augstais, labvakar!" "Paldies, paldies!" mājenieki labvakaru atjēmuši. No pirts pārnākot, padod labvakaru un sabučojas ar piederīgiem (vīrs ar sievu).
  • Ja iet pirtī, tad vajagot teikt: "Kašķis mežā, vilks pirtī!" tad nekas nepielīpot.
    Kad iet pirtī pērties, tad jāsaka sveiciens: "Labvakar, labvakar, kašķis mežā, vilks pirtī!"
  • Pirtī garu metot un peroties saka: "Sūrums āra, saldums iekšā! Pats sēž vietā, pātaga rokā."
  • Pirts senāk stāvējusi lielākā godā nekā tagad. It īpaši vecās sievas tā darījušas: nopērušās, nometās ceļos uz lāvas beņķīti, no'skaitīja tēva reizi, nobučoja lāvu un slotu. Vecākās sievas vēl tagad neļauj pirtī kliegt, aurot, dziedāt. No pirts iznākot, pārmet krustu, noskaita tēva reizi, un vēl kādu pantiņu; saka vēl: "Peries nu, mīļā Māriņ, mūsu pērtā gariņā." Pirtī ieejot saka: "Labvakar, Pirtsmāte, vai gaidījāt arī mani? Vai būs Silts ūdens, mīksta slotiņa, labs gariņš?" No pirts izejot, nolika slotiņu un ūdeni uz lāvu un sacīja: "Peries nu mīļā Māriņa, ar saviem bērniņiem." Pa taku uz augšu (istabu) ejot, noskaita pātarus; bērni, no pakaļas tecēdami, mācās skaitīt līdz.
  • Pirtī vecenes piesauc Māriju, Madaļu, jeb skaita tēvareizi un trīs reiz uzmet siltumu uz ceriem un tad tik slotas liek uz lāvas.
  • Ja pirtī peras ar jaunu bērza slotu, tad miesa paliek balta.
  • Ja pirts slotu rudenī pirmo ieper vīrietis, tad tai mājā tai gadā kāzu nav.
  • Kad jaunas meitas pirtī iet pērties, tad viņam jāsaka: "Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņš, kā pirts slotiņa, kā liepu lapiņa, ne pīpju pīpotāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna dzērāju."
  • Kad meita grib vīru dabūt, tad tai, pirtī peroties, jāskaita šie vārdi: "Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņu, kā pirts slotiņu, kā liepas lapiņu. Ne pīpju pīpētāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna dzērājiņu!"
  • Kad pirts ir izkurināta, tad priekš ļaužu aicināšanas pērties, pirts kūrējs uzmet garu sacīdams: "Šis kausiņš gariņiem!" Pēc visu nopēršanās beidzamais atstāj tīru ūdeni un slotu, un ārā iedams nosaka: "Nu, Laimīt, peries tu!"
  • Pirtī nesvilpo, lai nesasauktu velnus."
  • Pirtī, tur, kur izlej mazgājamo ūdeni, vajaga trīs reizes nospļauties, tad nepiemetas slimības.
  • Pirtī ieejot sacīja: "Labvakar, pirtiņ!" Izpērušās māmiņas noskaloja lāvu ar šādiem vārdiem: "Peries, Laimiņ, māmiņ, ar saviem dēliem, meitām, ar zelta slotiņu, ar sudraba lapiņām!"
  • Lai meitai būtu veselība un laime, tad pēc pēršanās, no pirts ārā nākot, jāsaka: "Peries nu, Laimas māmiņa, zelta slotiņu sudraba lapiņām!" Priekš iznākšanas no pirts jānomazgā lāva, tad atkal jāsaka: "Lai būtu laba vietiņa, kur Laimai apsēsties."
    Ja sestdienas vakarā atstājot pirtī spaini ar siltu ūdeni un iekšā slotu, tad Laima nākot mazgāties. Atstājējam viņa būšot palīdzīga.
  • No pirts aizejot (nomazgājušamies), uz lāvas jāatstāj garmeta un slota, lai Laimiņa var izpērties.
  • Ja pirtī beidz pērties, tad jāatstāj Laimai pirts slota un ūdens.
  • Lāvu pēc pēršanas vajagot nomazgāt, tad pirtī nākot Laimes māte.
  • Pirtī, kad beidz mazgāties, vajaga samest stipru garu, jo pēc tam ēl Māra iet mazgāties.
  • Kas pēdējais pirtī peras, tam jāpasmeļ ūdens ķipitī un jāatstāj uz āvas , lai svētai Mārei būtu ko pērties.
  • Slotu pēc pēršanās pirtī nedrīkstot uz lāvas atstāt, tad velns peroties.
  • Pirts esot svēta. Čigāniete bučojot pirts stenderes, ārā nākot, lai svētā Māra ejot pērties.
  • Pēc pēršanās , kad iziet no pirts laukā, ir jāsaka: "Lai peras, kas kristīts," Citādi pirti apdzīvos smuts jeb velns.
  • Kas beidzamais iet no pirts laukā, tam vēl jāuzmet gars, lai būtu gariem (veļiem) kur pērties.
  • Kas iziet no pirts, tam jāatstāj kādā traukā uz lāvas tīrs ūdens un slotiņa, jo pusnaktī nāk gari pērties un mazgāties.
  • Ja pusnaktī pirtī peras, tad velni rādās.
  • Ja grib lai pirtī nekas nebaidītu, tad iznākot laukā katru reizi jāpārkrustās.
  • Pirtī, siltumu uz ceriem metot, saka: "Sūrums ārā, saldums iekša!" 
  • Senos laikus bērnu nesuši pirtī pirināt sarus un cirpt spārnus. Vēlāku turpat noturējuši mielastu, kas pastāvējis no karašām, gaļas, piena un medus, alus un brandavīna. No pirts aizejot, atstājuši uz lāvas ziedam vilnu vai cimdus.
  • Pirts ūdeni daži neuzvāra, tikai uzsilda, lai pirtī gājējiem niezis (kašķis) nemestos. 
  • Pirts ūdens nedrīkst uzvārīties, jo tad niez miesa.
  • Ja ūdens dabū vārīties, tad ar to vairs nevar pirtī mazgāties, citādi dabū niezuli.
  • Ūdens paliek atkal labs, ja viņā iemet bērza ogles.
  • Pirtī nevar pliks slotu sutināt, bet jāuzmet uz muguras, lai nav plika laime.
  • Ja sestdienās grib labi balts nomazgāties, tad ūdenī vajag iemest lēpju lapas.
  • Ja pirtī peroties, kādam palikusi no slotas lapiņa uz muguras, tad to vajag klusām noņemt un apēst: tad aitām ir pāriņi.
  • Kad pirtī mazgājas, tad nevar viens otru vārdā saukt, un nevar prasīt ziepju, bet jāsauc p. p. puika, palaidne un t. t., un jāprasa suņa sūdu jeb citādi.
  • Kad ļaudis pirtī izģērbušies, tad saukušies par vilcēniem, tāpēc, ka tai brīdī esot nešķīstā stāvoklī un neesot cilvēka vārda cienīgi.
  • Pirtī kājas jāper pašam, lai aitas jērus glabā, un jāsaka: "Glabā jērus, glabā jērus!"
  • Pirtī pērējam pateicas ar šādiem vārdiem: "Paldies, paldies, kas pirtiņu kūra, ūdentiņu nesa, malciņu cirta! Paldies par lāviņas mazgāšanu, slotiņas siešanu, paldies, paldies!"
  • Pērtais pirtī arvien pateicas pērējam. Sievietes parasti sacīja: "Paldies, paldies, puķīte, rozīte, ezera zālīte!"
  • Kas mutes mazgājamo ūdeni pirtī ceros met, tam acis sāp.
  • Pirtī nevar runāt par degšanu, lai neizceļas ugunsgrēks.
  • Kad bērnu pirmo reiz pirtī per, tad vispirms tam jāsit pa muti, lai viņam drēbes neplīst; ja sit pa pakaļu, tad bērns noplēš daudz drēbju.
  • Tai vietā, kur ar slotu uzsit pirmo sitienu pirmo reiz pirtī būdams, tur drēbes vienmēr visvairāk plīstot.
  • Ja māte mazu bērnu ar laimes slotiņu pirtī uz lāvas noperot, tad dzīvē esot laimīgs, ja ne, tad nelaimīgs.
  • Lai paceltos slavā un godā un šķīstītos no visa ļauna, tad, kad pirtī beidza mazgāties, bija jāpieceļas stāvu un jāteic: "Ūdens uz zemi, es uz augšu slavā, šķīstībā un godā!" Tā visai saimei bija jādara, tad tā tika pie labas slavas.
  • Pirtī esot jādzer ūdens, tas viņā saulē būs laimes vīns.
  • No pirts atnācis, nedrīkst dzert, kamēr nav kādu drusku ēdis, citādi paliek aizmirstīgs.
  • Pirtī nedrīkst mīzt, tad acis asaro (iztek).
  • Kas pirtī miezn, tam rokas svīst.
  • Pirtī nav brīv mīzt. Visiem, kas šādā pirtī mazgājas, paliek nagi vārīgi kā rokām, tā arī kājām.
  • Pirtī, tāpat kā baznīcā, nedrīkstot nelabi izturēties (pirst).
  • Kad iet pirtī uz lāvu, tad nevajagot pirst, lai neesot raibi jēri.
  • Kad baltiem jēriem rudums uz kaklu, tad teic, ka tā piederīgais pirtī uz lāvu bezdējis.
  • Pēdējais ūdens, kas paliek pirtī, ir derīgs pret visādu ļaunumu pie cilvēkiem un lopiem.
  • Pirtī nedrīkst mellā kreklā muti slaucīt, lai zobi nesāp.
  • Pirtī senāk neļāva ne sagti segt, ne pumpas pumpāt (krekla apkaklei). Teicēja vēl tagad, posdamās uz pirti, izsniedzot sagti un atstājot istabā. Bērniņiem nemaz nevelkot krekliņu mugurā no pirts mājās nesot: ietinot sausināmā paladziņā un villainītē un nesot projām.
  • Pirtī nevajaga kreklam pogas pogāt cieti, tad ātri viss aizmirstas.
  • Nedrīkst sestdienas vākarā, no pirts nākot, krekla krūtis aizpogāt; ja kas to dara, tad no vecāku puses tam būs jāpieredz drīz miršana.
  • No pirts nākot jāklāj melnais krekls uz galvas, lai augtu gari lini.
  • No pirts nākot, jāskaita tēva reize, lai nākošā nedēļā ļauni cilvēki neko nevar padarīt.
  • No pirts atnākot jāapēd kumoss maizes, lai nesvīstu.
  • Pēc iziešanas no pirts, bērni bučo rokas pieaugušiem cilvēkiem.
  • Ja no pirts atnācis, tad atrod kādu slotas lapu pie miesas, tad tā jāapēd, lai būtu laba veselība.
  • Pirts ir zemnieka dakteris. Ja nebūtu pirts un rutku, tad dakteri brauktu zelta ratiem.
  • Ja pirti kurina ar mietu galiem, tad tiem cilvēkiem, kas tajā pirtī mazgājušies, aug augoņi.
  • Ja pirtī spļauj, tad metas augoņi.
  • Ar gara metamo ūdeni nevajaga pirtī acis mazgāt, lai acis nesāp.
  • Lai ļaunums nepiesistos, tad, pirtī ģērbjoties , vajagot vienmēr drēbes gabalu ačgārniski uzvilkt.
  • Ja lopi ir samaitāti no skaudīgas acs, vai arī bērns no kaut kā nobijies, tad jālej ūdens trīs reizes caur pirts krāsni un ar šo ūdeni jāapmazgā cietušais.
  • Kad izkurina pirti, tad jāizņem no krāsns apdegumi un jāpiesprauda kurmju rakumi, tad kurmji vairs zemi nerokot.
  • Ja pirtī uz krāsns uzliek driģenes, tad mazgātājies peras tur visu nakti un kaili atnāk uz istabu. Ja kāds tos pārsteidz jeb sabar, tad tie it kā atmostas.
  • Ja pirtī, uz krāsns metot garu, plīst akmens - skauģim acs plīsusi.
  • Ja pirtī mazgājoties apdziest uguns, tad tur ir apmetušies gari.
  • Ja pa sapņiem mazgājas pirtī vai netīrā ūdenī, tad dabūkādu slimību.
  • Ja sapnī pirtī mazgājas, tad būs slimība.
  • Ja sapnī redz pirti, tad būs nabadzība vai slimums.
  • Kas sapnī ir pirtī, tam būs dzīvē bēdas.
  • Pirts slotas jāgriež vecā mēnesī.
  • Ja peramās slotas sien jaunā mēnesī, tad aug blusas.
  • Vecā mēnesī pirts slotas jātaisa, tad blusas neiemetīsies.
  • Pirts slotas žagari jāgriež jaunā mēnesī, tad slota ir laba, stipra un viņai nebirst lapas nost.
  • Ja pirts slotu žagarus griež mēneša brucībās, dilstošā mēnesī, tad slota ātri izput un viņai nobirst lapas.
  • Pirts slotas jāsien jaunā mēnesī, jo tad lapas nenobirst.
  • Pirts slotas jāsien no Jāņa dienas pušķiem vecā mēnesī, tad āda neniez pēc pēršanās.
  • Pirts slotas nevajaga siet jaunā mēnesī, jo tad pērējiemies niez miesa.
  • Peramās slotas jāgriež vecā mēnesī, tad niestis nemetas.
  • Peramās slotas vajaga siet jaunā mēnesī, tad nebirst lapas un ir mīkstas.
  • Peramās (pirts) slotas vajagot siet vecā mēnesī, tad ļaudis nemiezot, kur neklājas.
  • Kas ar jaunā mēnesī taisītām slotām peras, tam kasus metas.
  • Ja cilvēkam ir kašķis, tad peramās slotas jāsien vecā mēnesī.
  • Uz pirts krāsns nedrīkst sutināt slotu, izņemot no auksta ūdens, jo tad atlecot āda.
  • Kad peramo slotu kar istabā, tad dabūn kašķi.
  • Kad izkurina pirti, tad vajadzīgs ar to slotu, kur peras, atskriet kailam uz māju un izpērt visus kaktiņus, tad plakšu nav.
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties