latvijaspirts.lv
      
2019. gada 20. februāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
> Labas pašsajūtas pamati
> Miega skavās
> Austrumu masāžas
> Kā nosargāt mīlestību?
> Sāpes nav jācieš
> Vientulība
> Labrīt, vai grūti?
> Lins skaistumam
> Avenes skaistumam
> Ezera dūņas
> Zemenes skaistumam
> Cilvēka anatomija skaitļos
> Kas ir SPA?
> Kas ir zāles?
> Kas ir slimība?
> Asins organismā
> Neguli uz āderes!
> Augi un kosmetoloģija
> Afrodītes augi
> Lēds priekš smukum
> Ko darīt, ja pazūd balss
> Receptes veselības skaistuma atgūšanai
> Stounterapija
> Duša
> Saudzēsim rokas
> Garīgam līdzsvaram
> Kad bailes aizžņaudz elpu
> Augu vannu viedi
> Augu vannu iedarbība
> Ūdens tīrībai
> Vanna
> Saaukstēšanās
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Ūdens tīrībai


Autors: Ziedonis Kārkliņš 

Man māmiņa pirtī pēra
Grāvī smēla ūdentiņu
Vai, māmiņ, Tev nebija
Tekošā upītē
/Latv. t. dz./

 Ja teātris sākas ar ģērbtuvi, tad pirts sākas ar ūdeni. Pirts jau no seniem laikiem ir viena no pieejamākajām un izplatītākajām ūdens procedūru vietām. Tikai mēs nevienmēr pietiekoši novērtējam ūdens nozīmi.

 Antuāns de Sent – Ekzeperi, cietis avārijā saules izdedzinātā Āfrikas tuksnesī, vientuļš un slāpju izmocīts, vāca rīta rasas pilienus no savas lidmašīnas spārniem. Šeit radās viņa slavenā frāze: “Ūdens, tev nav ne garša, ne krāsas, ne smaržas, tevi nav iespējams aprakstīt, tevi bauda nezinot, kas tu esi. Nevar teikt, ka tu esi vajadzīgs dzīvībai, tu pats esi dzīvība”. “Dzīvība – tas ir atdzīvināts ūdens”, tāds ir mācības par biosfēru pamatlicēja Vernodska formulējums. Viņa un daudzu citu zinātnieku uzskats ir, ka dzīvība uz zemes ir radusies ūdenī. Par to vēsta arī daudzas leģendas. Piemēram, Afrodīte – mīlas un skaistuma dieviete pēc vienas no versijām cēlusies no jūras putām.

 Ūdens dzīvības šūpulis. Kad evolūcijas gaitā dzīvie organismi iznāca no okeāniem un jūrām jaunā vidē uz sauszemes, viņi paņēma līdz savā ķermenī jūras ūdeni. Mūsu asinis pēc sastāva līdzīgas okeāna ūdenim. No tā veidojušās asins starpšūnu šķidrums, limfa. Pēc kāda filozofa izteikuma cilvēks ir “divkājains okeānijs” jo 2/3 no mūsu organisma ir dažādi šķidrumi, kuru pamatā ir vienkārš, dabisks ūdens. Šī iemesla dēļ tas, ja vien nav piesārņots, ir labākās zāles mūsu organismam. Pašas labākās zāles ir efektīvākās.

 Dzīvība – tā ir patstāvīga šķidruma kustība starp šūnām un tajās. Kad cilvēka organismā šķidruma kustība norit normāli viss ir labi. Līdz ko saplūšanas režīms tiek traucēts cilvēks sasirgst. Cilvēka organisma funkcionēšana zināmā mērā ir cīņa par ūdeni. Ar gadiem kad organisma funkcijas pavājinās, organisms itkā izžūst. Jau slavenās Senās Romas ārsts Galēns grāmatā “Par veselības saglabāšanu” atzīmēja, ka viens no organisma novecošanās iemesliem ir mitruma trūkums organismā un slikta sviedru izdalīšanās. Ādas poru paplašināšanos un sviedrēšanos, minerālūdens dzeršanu Galēns rekomendēja pirtī.

 Viena no svarīgākajā ūdens īpašībām, ko izmanto pirtī, ir tā spēja uzņemt siltumu un pēc tam to atdot. Lai pirtī varētu iedarboties uz cilvēka ķermeni ar dažādām temperatūrām un tās viegli regulēt, ūdens kā siltumnesējs ir neaizstājams. Lielā ūdens siltuma ietilpība ļauj ar nelieliem tā daudzumiem sasniegt lielu efektu. Ūdens siltuma radītsspēja ir apmēram 30 reizes lielāka kā gaisam. To mēs labi izjūtam piemēram vasarā, karstā laikā, dažu minūšu peldes laikā ūdens aizvadot no ķermeņa lieko siltuu, padara mūs atkal možus. Šī paša iemesla dēļ slapjās pirtis ir ekonomiskākas par sausā gaisa saunām.

 Ūdens ir brīnišķīgs šķīdinātājs. To mēs izjūtam dažādās ūdens procedūrās pirtī. Pateicoties tam, mēs varam iztīrīt ādas poras un padarīt ādu tīru. Un vēl kāda ūdens īpašība pie kuras esam pieraduši un uzskatām kā pašu par sevi saprotamu – spēja pielipt un mitrināt citas vielas. Pateicoties tam, mēs varam mazgāties. Nevar azmirst arī ūdens sāpju remdinošās īpašības, kādēļ mēs ūdeni izmanojam dažādās kompresēs.

 Sena austrumu paruna saka: “Kur beidzas ūdens, tur beidzas arī zeme”. Par to der padomāt, jo mūsu upes un ezeri tiek nežēlīgi piesārņoti un ūdens līdz ar to zaudē savas pozitīvās īpašības. Savām pirtiņām ūdens būtu jāizvēlas no tīrām, nepiesārņotām vietām.

 No seniem laikiem ūdens tiek uzskatīts par tīru stihiju, ar kuras palīdzību tiek nomazgātas dažādas draņķības, nelabumi, slikta iedarbība. Viens no senākajiem kultiem ir ūdens kults. Mazgāšanās un attīrīsanās rituāls, kurš pieradina pie ūdens svētajām īpašībām. Mazgāšanās tā ir attīrīšanās, oranisma darbaspēju atjaunošana,  fiziskā un garīgā tonusa atjaunošana.

 Pastāv uzskats ka mazgāšanās pasargā no slimībām, kuru cēlonis ir ļaunuma spēks. Tas ir saistīts ar ūdens enerģētiskajām īpašībām. Lielo upju, kā Ganga, Nīla, Jordāna uc. ūdeņi tika pasludināti par svētiem. Tā attiecīgo reģionu reliģijas padarīja šķīstīšanās procesu par cilvēku ikdienišķu un nepieciešamu rituālu.

 Sengrieķu priesteri cēla tempļus pie avotiem un dziedināja cilvēkus ar ūdens palīdzību. Senie romieši jaundzimušos vispirms iemērca ūdenī un tikai tad deva vārdu. Viņiem bija arī paraža ka noslēdzot laulības vīrs, ievedot sievu svā mājā, to vispirms apšļakstīja ar ūdeni no savas mājas akas. Senajā Krievijā ļaunas acs iedarbību nomazgāja tekošā ūdenī un pēc tam izpērās karstā pirtī. Tekošā ūdenī senie latvieši centās nomazgāties arī ar varu uzspiesto kristietību.

 Visas reliģijas bez izņēmuma pielīdzināja mazgāšanos un tīrību kā vienu no galvenajiem tikumiem. Kristiešiem  ir izplatīts tā sauktais kristīšanas rituāls, kurš sevī satur attīrīšanos ar ūdens palīdzību. Senie kristieši ļoti ievēroja šķīstīšanos tekošā upju un strautu ūdenī. Musulmaņiem apmazgāšanās ir savdabīgs kults. Korāns satur ļoti daudz rekomendāciju kā uzturēt ķermeni tīru. Tajā teikts ka tīrība ir puse no ticības. Muhameds pacēla pirts rituālu reliģiskas dogmas līmenī. Musulmaņiem apmazgāšanās iedalījās: mazajā – kad mazgāja seju, rokas līdz elkoņiem, kājas un pārvilka ar samitrinātu drānu pāri galvai un lielajā, kad mazgāts tika viss ķermenis.

 Senindiešu mācībā “Ajurveda” par labākajām veselības saglabāšanas receptēm skaitījās tās, kurās tika izmantots ūdens. Lūk daži no šīs mācības baušļiem:

  • brūces ātrāk sadzīst tiem, kas ir draugos ar ūdeni;
  • dzīve ir atkarīga no paša cilvēka spēkiem, pavairo tos un tev palīgā nāks ūdens;
  • tīras rokas nozīmē veselu galvu;
  • ūdens ir dzidinošs pret visām slimībām, izdiedina tekošs ūdens;
  • ķermenis attīrās ar ūdeni, prāts ar zināšanām;
  • mazgāšanās nodrošina: domas skaidrību, svaigumu, mundrumu, veselību, spēku, skaistumu, jaunību, tīrību, patīkamu ādas krāsu un skaistu sieviešu uzmanību.

 “Ūdens – tas ir nekad nekļūdošās dabas dievīgs spēku atjaunošanās līdzeklis, droši lietojams gan iekšēji, gan ārīgi, darbojas ātrāk un pilnīgāk kā citas zāles”. Šie vārdi pieder ūdens dziedniecības celmlauzis Sebastjans Kneipe, kuru sauca arī par “ūdens apustuli”. Būdams smagi slims un jau uz nāves robežas, viņš izārstējās izmantojot ūdens procedūras. Savā grāmata viņš īpaši uzsver kontrastprocedūras: karstu pirti un aukstu ūdeni.

 Pēc visa iepriekš minētā, kādam tad jābūt pirtī izmantojamajam ūdenis? Vispirms tam jābūt svaigam un mīkstam (tas nozīmē ar mazām kaļķakmens piedevām). Cietam ūdenims ir sliktāks mazgājošās un attīrošās īpašības. Arī pēc taustes sajūtas tas ir nepatīkamāks. Kādreiz mazgāšanās vajadzībām rekomendēja lietus ūdeni. Šodien diemžēl gaisa piesārņotībās dēļ to vairs nevar darīt, jo lietus ūdens satur skābes, dažādus viegli šķīstošus sāļus un pat radioaktīvas vielas. Vislabāk būtu izmantot avotu un aku ūdeni. Var izmantot arī dīķu ūdeni, bet tikai līdz un pēc tā “ziedēšanas”. Karsto ūdeni nedrīkst uzvārīt, tā temperatūrai jābūt zemākai par vārīšanās temperatūru. Ūdenim pirtī jābūt pietiekamā daudzumā, lai jebkurā mirklī varētu bagātīgi noskaloties. Pirts procedūru laikā no ķermeņa virsmas atdalās ne tikai fiziski netīrumi, bet arī enerģētiskie piesārņojumi, kurus aizskalojam ar ūdeni. Tādēļ stingri jāraugās, lai skalojoties ūdens no mums nelītu uz otru cilvēku, vai arī mazgājamajos traukos. Visideālāk ir ja pirts tuvumā ir tekošs ūdens, kurā var iegremdēties pēc pēršanās uz lavas. Ja tāda nav var iztikt ar dīķi vai baseinu. Baseinā ūdens pēc katras pirts reizes jānomaina. Var izmantot arī dušas, ja tāda ir. Sevišķi efektīva ir aplaistīšanās no ūdens vada caurules, no kuras ūdens nāk ar spiedienu. Šajā gadījumā ķermenis saņems ne tikai kontrasta procedūru, bet arī masāžu. Ļoti efektīva pēc lāvas ir vār'tišanās sniegā vai peldēšanās āliņģī. Šajā gadījumā uz cilvēka ķermeni iedarbjas arī ledus ūdens struktūra (kūstošu ūdeni bieži sauc par dzīvo ūdeni, jo tam tā struktūras dēļ piemīt ļoti augstas bioloģiski aktīvas īpašības.

 Daži Latviešu tautas ticējumi par ūdeni.

  • Nevajag mazgāties vārošā ūdenī, jo tad
  • Kas dzerot tikai skaidru avota ūdeni, tas ilgi dzīvojot.
  • Kas ūdenī spļauj, tas Laimes mātei iespļauj.
  • Kad ūdens katlā sīc, tad tai mājā būs godibas.
  • Kad ūdens zied, tad tur nevar peldēties, tad saslimst.
  • Ja ūdens ir pārtecējis pār deviņiem akmeņiem, tad viņu var droši dzert, jo viņam vairs nav nekāda ļaunuma klāt.
  • Nedrīkst ļaut maziem bērniem pusdienas laikā šļakstināties ar ūdeni, jo tad līst bieži lietus.
  • Ja sapnī redz vai dzer skaidru ūdeni, tad tas ir uz labu.
  • Ja sapnī peld ūdenī, tad būs dzeršana.
  • Kas pa sapņiem iekrīt ūdenī, tas taps bagāts.
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties