latvijaspirts.lv
      
2019. gada 26. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
> Jauku Jums lasīšanu!
> Pirts veidi
> Pirts evolūcijas vēsture
> Melnās (dūmu) pirtis
> Pirts folklora
> Tautas ticējumi
> Vasaras saulgriežu pirts
> Ziemas saulgriežu pirts
> Ziemassvētku pirts
> Veļu laika rituālā pirts
> Pētām pirts veidus
> Saulgriežu pirts maģija
> Saulgriežu pirts veselai miesai un garam
> Saulgožu pirts rituāls
> Saules Pirts - pirts rituāls, sauna ritual, банный ритуал, Viesturs Luka-Indāns
> Ražots Latvijā - Baltā pirts
> Pirts rituāls vasaras saulgriežos
> Pirtīžas
> TV Spektrs: Laikmets, personības, notikumi - Pirtis (14.01.2013.)
> Noslēpumainie pirts rituāli – līgavām, zīdaiņiem un citiem
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Melnās (dūmu) pirtis


 Latvijas laukos sastopamas vairāku veidu pirtis, viena no tām – dūmu jeb melnā pirts. Tā ir vissenākā pirts, ko latvieši izmantojuši daudzu gadu desmitu senā vēsturē. Tūristiem melno pirti piedāvā nobaudīt etnogrāfiskie muzeji, kuru teritorijā tās ir saglabājušās. Arī jaunizveidotās atpūtas vietas kā vienu no ekstrām piedāvā jaunuzceltas melnās – dūmu – pirtis. Varam droši apgalvot, ka senās kultūras iezīmes tiek pārmantotas arī musdienās. Vērtības, kas izturējušas gadsimtu laika pārbaudi, godājamas arī moderno tehnoloģiju laikmeta cilvēkiem.

 Dūmu pirts ir īpaša. Tā ir koka baļķu celtne ar dabiskā materiāla jumta segumu (niedres, skaidas, sūnu velēnas) un tiek būvēta bez skursteņa; tai ir mazi lodziņi, durvis un šķirbas sienās. Dūmu dēļ jau pa gabalu var manīt, ka tiek kurināta pirts. No tālienes šāda pirts kurināšanas laikā izskatās visai eksotiski – dūmu mutuļi veļas āra gan pa logiem un durvīm, gan pa speciāli celtniecības laikā atstātām sķirbām sienās. Šķiet, tūlīt iebruks jumts un pirti pārņems uguns liesmas. Neraugoties uz skatu no ārpuses, pirts ir ugunsdroša. Melnās pirts galvenā atšķirība ir krāsns uzbūve. Krāsns ir liels akmens krāvums (uz kura tiek novietots katls ūdens sildīšanai), zem kura speciāli ierīkotā vietā tiek dedzināta malka – attiecīgi akmeņiem pamazām sakarstot. Kurināšnas laikā gan lodziņš, gan pirts durvis ir atvērtas. Dūmi sasilda ne tikai krāsns krāvuma akmeņus, bet arī pirts sienas. Sakarsētie krāsns akmeņi ir vienīgais siltuma avots šādā pirtī. Kurināšanas laikā dūmi cirkulē pa pirts telpu un sodrēji uzkrājas uz krāsns akmeņiem, kur pilnībā sadeg, uz griestiem un sienām, kur arī paliek, nodrošinot pirtī praktiski sterilu vidi. Kā zināms, dūmi satur formaldehīdus, kas ir vieni no labākajiem antiseptiķiem. Tāpēc mūsu senči pirti izmantoja kā vietu, kur dzima bērni, jo tā saimes mājās bija vistīrākā un drošākā vieta gan jaundzimušajam, gan māmiņai. Sodrēji ir labs absorbents, kas uzsūc visas nepatīkamās smakas no iepriekšējā pirts apmeklējuma, tāpēc patīkami pirti apmeklēt vienlaikus lielākam cilvēku skaitam. Dūmi koncentrējas pie pirts griestiem, un sodrēji nelielā daudzumā nosēžas uz pirts grīdas un lāvas, tāpēc nav jābaidās nosmērēties. Krāsns kurināšanas beigās nesadegušās malkas paliekas izņem no krāsns un iznes ārpus pirts. Svarīgi, lai pirtī nebūtu tvana gāzes. Pēc kurināšanas aizver pirts durvis, logus un kādu laiku nogaida, līdz no telpas izdalās tvana gāzes paliekas. Pirms pēršanās ar karstu ūdeni apšļāc pirts grīdu, sienas un krāsns akmeņus. Tādējādi līdz minimumam tiek samazinātas sodrēju paliekas pēc kurināšanas. Pirts iegūst neatkārtojamu aromātu, un var sākt pērties. Karstums šādā pirtī ir vienmērīgs un spēcīgs. Lai palielinātu karstumu, gars jāuzmet uz akmeņiem. Tas nozīmē – krāsns akmeņi prasmīgi jāapšļaksta ar siltu ūdeni. Uzmest garu jāmāk, nemākulīgas rīcības rezultātā krāsns akmeņi tiks pārlieku ātri atdzesēti un pirtī karstums mazināsies, līdz ar to pēršanās prieki izpaliks, tāpēc gara uzmešanu uzticiet pirts saimniekam, kas vislabāk pārzina savas pirts īpatnības.

 Pirtiņas ierasti atrodas dabisko ūdenstilpņu tuvumā, jo pelde vēsā dīķa vai ezera ūdenī dos pilnīgāku pēršanās baudas sajūtu. Skaistā neskartās dabas ainava sniegs emocionālu baudu, kas mūsdienās būtiski nepieciešama visiem lielpilsētas iedzīvotājiem. Sakārtosim un relaksēsim sevi ar to, ko dod mums daba. Nemeklēsim brīnumzāles tur, kur to nav, paņemsim to, ko senču kultūra un daba pasniedz kā uz delnas. Atliek tikai pašiem saklausīt vēlmi sevi mīlēt un cienīt savu veselību.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties