latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
> Jauku Jums lasīšanu!
> Pirts veidi
> Pirts evolūcijas vēsture
> Melnās (dūmu) pirtis
> Pirts folklora
> Tautas ticējumi
> Vasaras saulgriežu pirts
> Ziemas saulgriežu pirts
> Ziemassvētku pirts
> Veļu laika rituālā pirts
> Pētām pirts veidus
> Saulgriežu pirts maģija
> Saulgriežu pirts veselai miesai un garam
> Saulgožu pirts rituāls
> Saules Pirts - pirts rituāls, sauna ritual, банный ритуал, Viesturs Luka-Indāns
> Ražots Latvijā - Baltā pirts
> Pirts rituāls vasaras saulgriežos
> Pirtīžas
> TV Spektrs: Laikmets, personības, notikumi - Pirtis (14.01.2013.)
> Noslēpumainie pirts rituāli – līgavām, zīdaiņiem un citiem
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Vasaras saulgriežu pirts


Autors: Ziedonis Kārkliņš 

 Vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus. Tie ir vislatviskākie svētki, kurus maz ietekmējušas svešas vēsmas. Senlatvijā Jāņi svinēti kopš aizvēsturiskiem laikiem, krietni vēl pirms pie mums ieradās “kultūras nesēji” krustneši ar viltus mācībām. 
 Jāņu pirmsākumi aizsniedzas nepārskatāmā pagātnē – zemkopju saules kulta laikos. Reiz Jāņu ugunskuri pauda kosmiskās un zemes kārtības vienotību visā Eiropā. Pastāv pieņēmums, ka senākais šo saulgriežu svētku nosaukums bijis Zāļu diena, nevis Jāņi. Īsti svinamais laiks ir 21. vai 22. jūnijs, kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu kulminācijas punkts.

“Uzpotētā” dzimšanas diena
 
Par to, ka svinam pāris dienu vēlāk, parūpējusies kristīgā baznīca, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24. jūnijā. Kopā ar Kristus un Marijas dzimšanas dienu tā ir vienīgā, ko atzīmē liturģiski. Tas norāda, cik ļoti liela nozīme šai dienai ir piešķirta. Visu šo svēto īstie dzimšanas datumi nav zināmi. Visas šīs dzimšanas dienas dažādu kristīgā biznesa apvērsumu dēļ baznīca fiksējusi noteiktos datumos. Tā arī Jāņa Kristītāja dzimšanas diena ir “uzpotēta” uz ļoti senas un harmoniskas dabas kultūras svētkiem. Citējot klasiskās senatnes pazinēju un folkloristu Martinu Nilsonu: “Nevis baznīcas svinamdiena, arī Jāņa Kristītāja dzimšanas diena likusi Jāņiem kļūt par lieliem un izplatītiem svētkiem, bet gan tas fakts, ka Jāņa Kristītāja dienai kalendārā ir tāds stāvoklis, kur tai viegli varēja piesaistīt tautas ticējumus un paražas.” Jāteic gan, ka mūsu senajās Jāņu ieražās nav manāmas kristietības pēdas.

Esam dabas bērni
 Pēc seniem nostāstiem, par Jāņiem un Jāņa dēliem drīkstējuši saukties tikai svēti vīri, kuri senču ticību uzturējuši tautā. Mūsu Jānis ir viena no galvenajām auglības dievībām. Varbūt tāpēc saņemsimies un ielīgosim Jāņus kā pienākas, lai auglības svētība nāktu pār mūsu zemi, cilvēkiem, lopiņiem. Lai šie svētki dotu mums drošu un skaidru prātu un lai mēs vēl ilgi būtu latvieši. Ja salīdzinām mūsdienas un senatni, gan motivācija, gan pati Jāņu svinēšana stipri atšķiras. Ik gadu arvien straujāk attālināmies no tā tradicionālā dzīvesveida, kas mūs saistīja ar dabu, kur Jāņu rituāls bija neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc, no vienas puses, šodien Jāņi ir “izkrišana” no modernās dzīves, bet, no otras, tāda ir svētku iedaba – lauzt ikdienas dzīves plūdumu. Varbūt tāpēc Jāņi ir tik populāri un pilsētnieku bari šajā dienā pamet ierastos mūrus un dodas pie dabas. 
 Tieši Jāņos mēs atkal atskāršam, ka esam dabas bērni. Tieši Jāņos mēs tīri fiziski sajūtam, ka visa dzīvā radība saņem spēkus, uzplaukst neparastā krāšņumā un dāsni dalās ar mums. Mēs jūtamies vienoti – Dievs, daba un cilvēks. Tā ir varena vienotība, kas rada harmoniju.

Vecu vecā pārliecība
 
Jāņos mēs pieminam, daudzinām, slavinām un priecājamies. Mitoloģijas valodā runājot, mēs teiksim: daudzinām Jāni, teiksmaino Dieva dēlu, kas nāk ar auglības brīnumu. Zinātnes valodā var teikt: mēs daudzinām auglības spēka spilgtākās izpausmes brīdi, kad saule ir visaugstāk pie debesīm, un priecājamies par šo auglības rosību dabā un sevī. 
 Saulgriežu naktī vitālie, dzīvību rosinošie spēki ir visspraigākie: augos, dzīvniekos, cilvēkos un visā dabā. Zāļu dziedinošais spēks saulgriežu laikā ir vislielākais. Arī pats cilvēks brīnumainajam dabas enerģijas avotam pienācis vistuvāk. Tāda ir mūsu tautas vecu vecā pārliecība. Līgo svētki ir labākais laiks sevis un apkārtnes svētīšanai, tāpēc tie ir pilni daudz dažādu maģisku izdarību. 
 Jāņi ir saistīti ar daudzām tradīcijām un izdarībām. Viena no skaistākajām ir līgošana. Vārds “līgo” līvu valodā nozīmē ‘lai top’. Katra līgotne ir kā maza buram dziesmiņa, kas, īstā laikā un īstā vietā nodziedāta, nes milzu svētību. Tāpēc arī līgošana senāk notika, sākot no Zāļu dienas līdz pat Jāņu rītam. Jāņu līgotnes ir ļoti dažādas – draiskas, uzmundrinošas. Lielākā daļa pieder pie tām, ko varētu nosaukt par enerģētiskajām. Tās ir līgotnes, kuras ar savu enerģiju attīra mūs, apkārtni, rada harmoniju, veicina dažādus notikumus mūsu dzīvē, sakārto lietas. Bieži mēs tās dziedam, vienkārši neapzinoties to spēku. Varbūt daudz neaizdomāsimies, bet vienkārši ļausimies dziesmu priekam – pašu dziedātai, nevis kompaktdiskam. Jāņos jābūt gatavam uz kārtīgu apdziedāšanos, tai ir sena maģiska sākotnes nozīme. Ticēja, ka ar apdziedāšanos cilvēkam, augam un lopiņam tiek atvairīts dziesmā pieminētais. Ar līgo dziesmu vibrācijām latvietis izskalo no savas dvēseles ikdienas rūpes un bēdas.

Ratu riteņi – deficīts
 
Viena no skaistākajām Jāņu tradīcijām ir jāņuguns dedzināšana. Uguns ir Dieva aicināšanas un godināšanas zīme. Jāņos uguntiņu parasti kurina augstās vietās, lai tā apspīdētu visu apkārtni un nestu tai svētību, kā arī pasargātu no ļaunumiem un slimībām. Tā ir arī kā dabas spēku zīme. Bieži, lai uguns apspīdētu pēc iespējas lielāku apkārtni, tā tika iededzināta kārts galā. Pie kārts piestiprina vecu muciņu vai kaut ko citu ar lēni degošu materiālu un tad paceļ gaisā un aizdedzina. Uz zemes kurināta uguntiņa saistīta arī ar īpašiem attīrīšanās un ziedošanas rituāliem dabas gariņiem. Lai pastiprinātu uguntiņas spēku, veidojot ugunskuru, tika vilktas arī speciālas zīmes. Jāņuguni iededzina līdz ar saules rietu, un tai jādeg līdz saules lēktam. Bieži centās dedzināt dūmojošas vielas (sveķainu malku, darvu), jo ticēja, ka dūmi iztīra gaisu no ļauniem gariem un slimībām. Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. To darīja, lai attīrītos no visa liekā. Jaunie ļaudis lēca, sadevušies rokās, lai burvju spēks tos savienotu kopā. Vēl viena jāņuguns tradīcija – pēc pusnakts no kalna ripināja aizdedzinātu saules riteni. To kādreiz izgatavoja no veca ratu riteņa, tajā iepinot degošas lietas. Tā kā ratu riteņi kļuvuši deficīti, vajag padomāt par citiem riteņa materiāliem. To var pagatavot no salmiem vai no kā cita. 
 Vainags ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātajiem latviešu vasaras saulgriežu rituālajiem elementiem. Aplis ir viens no svarīgākajiem maģiskajiem elementiem. Aplis arī ir saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos. Tas tiek veidots, izmantojot dažādu zāļu spēku. Ar Jāņu vainagiem senlatvieši Jāņos rotāja cilvēkus, mājlopus, dzīvojamo ēku sienas un logus, laidarus, klētis, kūtis un darba rīkus. Jāņu vainags ir arī cilvēka un dabas tuvības apziņa, vēlēšanās līksmi iekļauties krāšņajā vasaras pilnbrieda brīnumā. Tā ir arī emocionālajam pacēlumam atbilstoša sevis izrotāšana un vienlaikus emocionāla pacēluma un neparastības sajūtas radīšana. Vainagu uzlikšana citiem ir labestības, sirsnības un draudzības izpausme. Jāņu vainags, kas pīts no trejdeviņām zālēm, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, sargā no nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem.

Visa laba jāņuzāle 
 Jāņos telpu un vietas rotāšanai izmanto visas zālītes. Ne velti teikts, ka visa laba jāņuzāle, kas zied Jāņu vakarā. Mūsu senči acīmredzot bijuši labi pazīstami ar augu enerģētisko spēku un to arī šajos svētkos izmantojuši. No kokiem parasti izmantoja bērzu un ozolu meijas un pīlādžu zarus, no zālēm – papardes, āboliņš, margrietiņas, smilgas. Tās ir zāles, kuras nedrīkst trūkt nevienam līgotājam. Svētīta ir tā māja, kuras pagalmā kuplo ozols – Pasaules koks, Pērkona koks. Jāņu zāles pēc svētkiem izžāvēja un glabāja kā zāles pret visām vainām. No meiju zariem sēja pirts slotas. Jāņos plūktos pīlādžu zariņus sasien slotiņā un izmanto apkvēpināšanā, ja piemetas kāda liksta. Pie durvīm sprauda arī nātres un dadžus, lai ļaunums nevar ieiet iekšā. Vasaras saulgriežu laikā vāktajām zālēm piemīt īpašs dziedinošs spēks. Tas spēj vairot veselību, skaistumu, labsajūtu. Tas spēj arī atvairīt visu ļauno. Tāpēc šis ir īstais laiks, lai žāvētu ārstniecības augus un sietu pirts slotas.

Pirts Jāņu mistērijā
 
Svarīga sastāvdaļa lielajā rituālā ir Jāņu pirts. Mēs varam runāt par divu veidu Jāņu pirtīm: pirts kā fiziska un garīga gatavošanās Jāņu mistērijas rituālam, un pirts kā pati Jāņu mistērijas sastāvdaļa. Varam izmantot vienu vai otru variantu, vai arī abus kopā. Viss atkarīgs no tā, kā veidojam lielo kopējo Jāņu rituālu. Jebkurā gadījumā pirtij šajā reizē nav tikai fiziskas tīrības nozīme. Saglabājušies ticējumi, ka pirts ir svētāka vieta nekā baznīca. Tā arī ir, jo, pareizi izmantota, pirts ir mājas svētnīca, kurā norit daudzi cilvēka dzīvē svarīgi rituāli.
 Darbi pirms Jāņiem tiek izbeigti iepriekšējā dienā, un tad arī tiek kurināta šī pirts. Bijušas dažādas tradīcijas par mazgāšanos Jāņu pirtī. Ir mazgājušās atsevišķi sievietes no vīriešiem, kā arī kopā. Senāks un maģiskāks ir pēdējais variants. Praktiski tradīciju, ka pirtī iet atsevišķi sievietes no vīriešiem, ienesa kristietība. Sirmā senatnē uz pirti visa ģimene vai visa saime gāja kopā, izņemot gadījumus, kad rituālā pirts bija paredzēta tīri sievišķām vai vīrišķām izdarībām. Acīmredzot nebūtu tik svarīgi, kuru no šiem variantiem izvēlamies. Pirts ir gan fiziska, gan garīga attīrīšanās, sevis harmonizēšana, visu funkciju izlīdzināšana, enerģijas uzņemšana. Par pēdējo sevišķi rūpējas dažādās zāļu, koku un krūmu slotiņas. Daba vasaras saulgriežos ir pilnbriedā, tāpēc šajā brīdī grieztās slotiņas satur maksimāli iespējamo enerģijas daudzumu. Jāņu pirtī būtu ieteicams izmantot maksimāli daudz dažādu slotiņu.

Lūgšana Jāņu pirtiņai
 
Kad esam sarūpējuši smaržīgo slotu kalnu, varam doties uz pirti un sākt patīkamo nodarbi. Ņemot vērā Jāņu tradīcijas, būtu vēlams, ka arī pirtiņa būtu izrotāta ar zālītēm un meijām, jo šie rotājumi palīdzēs mums radīt svētku noskaņu. Šajā reizē bez parastās sasveicināšanās ar pirtiņu vajadzētu tai palūgt mūs labi attīrīt un svētīt. Pašu pirts rituālu būtu ieteicams sākt ar medus procedūru ķermeņa attīrīšanai, tikai tad doties uz lāviņu sildīties. Lāviņu būtu ieteicams noklāt ar pļavas ziediem un zālītēm. Pēc uzsildīšanās – neliela relaksācija svaigā gaisā un atpakaļ uz lāvas. Pirmo pērienu sākam ar vieglu iesildīšanu ar bērza slotiņām, pēc tam izmantojam visas tās slotiņas, kas dažādos veidos attīra fizisko ķermeni un dvēselīti. Pēc pēriena vēlamas ūdens procedūras dabiskā ūdens krātuvē. Nākamo piegājienu sākam ar ozola un paparžu slotiņām, lai nodrošinātu saikni ar augstākajiem spēkiem, tad izvēlamies pārējās slotiņas, lai nodrošinātu sev dažādas nepieciešamās, labās īpašības. Pēršanās ilgums, režīms un skaits atkarīgs no katra cilvēka sagatavotības. Starp pērieniem pēc iespējas vairāk ūdens procedūru. Jauki ir pēršanās starplaikā izmantot medus masāžu vai līdzīgas jaukas lietas, jo pirts ir arī dabiskās kosmētikas vieta. Ja iespējams, būtu jauki blakus pirtiņai iekurināt nelielu uguntiņu, lai atpūtas brīdī varētu tajā pavērties un nedaudz pameditēt par jaukiem notikumiem. Atcerieties, ka nekur nav jāsteidzas, izbaudiet pirts procesu pilnībā.
 Pēršanās procesam var pievienot vēl tādas jaukas izdarības kā pelde rasā, nakts peldēšanās, līgošana un citas.

Pelde rasā aizdzīs rūpes
 
Jāņu izdarības ir saistītas arī ar ūdeni. Avotu un citu ūdeņu pušķošana un aplīgošana Jāņu laikā ir parasta lieta. Saulgriežu laikā ūdenim piemīt īpašs spēks, tāpēc līgotājiem jāiededz lāpas pie jāņuguns un jādodas uz tuvējo ezeru, upi vai dīķi peldēties. Lāpas vajadzīgas, lai jāņubērni nepārtraukti atrastos jāņuguns svētības lokā. Nakts pelde ir tikpat svarīga svētku sastāvdaļa kā uguns kuršana. Veselības spēku vairošanai peldēties jāiet kailam. Arī uz rasu attiecināmas īpašās dziedinošās spējas, jo tajā sakrājies viss augu spēks. Jāņos rasā var peldēties visu nakti, jo tad arī nakts rasa ir dažādu interesantu spēku pilna. Sievietēm, lai ilgi saglabātu savu neatvairāmo skaistumu, vajadzētu izvēlēties pļaviņu ar ļoti daudz ziedošiem augiem, jo ziedu rasa palīdz saglabāt skaistumu. Ja kādai vientuļai būtnei šķiet, ka kāda cita grasās pievākt viņas Līgo naktij noskatīto vīrieti, tad steidzīgi jāsavāc apiņu rasa un jāpiejauc izredzētā dzērienam. Ja kādam šķiet, ka kāds uz viņu ir paskatījies ar ļaunu aci, tad lai pēc pirtiņas meklē peldei vībotņu vai vērmeļu lauku, tie palīdzēs atbrīvoties no šīm problēmām. Tos, kam ir smagi raksturi, relaksēties vajadzētu ievilināt āboliņa laukā. 
 Enerģētiski visspēcīgākā rasa ir saullēkta brīdī. Tajā izpeldoties pēc pirts, iegūsiet spēku ilgam laikam. Jāņu rītā ir populāra arī cita pelde, kad visi svētku dalībnieki pēc pirts vai bez tās kopā skrien lejā no kalna un lec ūdenī peldēties. 
 Jāņu nakts ir tik īsa, tāpēc mums jāmācās šo laiciņu lietderīgi un jauki pavadīt. Šīs nakts īsums mums liek apcerēt, ka cilvēka mūžs vispār ir īss, tāpēc ar saprātu dzīvojams.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties