latvijaspirts.lv
      
2019. gada 18. augusts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
> Labas pašsajūtas pamati
> Miega skavās
> Austrumu masāžas
> Kā nosargāt mīlestību?
> Sāpes nav jācieš
> Vientulība
> Labrīt, vai grūti?
> Lins skaistumam
> Avenes skaistumam
> Ezera dūņas
> Zemenes skaistumam
> Cilvēka anatomija skaitļos
> Kas ir SPA?
> Kas ir zāles?
> Kas ir slimība?
> Asins organismā
> Neguli uz āderes!
> Augi un kosmetoloģija
> Afrodītes augi
> Lēds priekš smukum
> Ko darīt, ja pazūd balss
> Receptes veselības skaistuma atgūšanai
> Stounterapija
> Duša
> Saudzēsim rokas
> Garīgam līdzsvaram
> Kad bailes aizžņaudz elpu
> Augu vannu viedi
> Augu vannu iedarbība
> Ūdens tīrībai
> Vanna
> Saaukstēšanās
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Garīgam līdzsvaram


 Austrumu kultūrā tūkstošiem gadu praktizētie jogas, taiji un qigong vingrinājumi kļūst aizvien populārāki arī Rietumos. Cilvēki, kas ar tiem nodarbojas, cenšas ne tikai uzlabot savu fizisko formu, bet arī iegūt iekšēju mieru.
 Joga piemērota visiem, un tai nav nepieciešami nekādi īpaši palīglīdzekļi.

 Joga līdzsvaro garu
 “Jogas mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, palīdzēt atrast pareizo dzīvesveidu. Joga nav ticība, kā daudziem šķiet,”  “Ar jogu var nodarboties ikviens neatkarīgi no reliģiskās pārliecības vai citiem uzskatiem.”
 Jogas līdzekļi ir psihofiziski vingrinājumi, nomierināšanās un meditācija. Vingrinājumi izpildāmi koncentrējoties, un to mērķis ir garīgs un fizisks līdzsvars, gara un ķermeņa nemitīga mijiedarbība. Citiem vārdiem sakot, cilvēki apzināti iemācās atslābināties.
 Jogas nodarbība sastāv no mierīgu vingrinājumu kompleksiem, ko saskaņo ar elpošanas ritmu. Vingrinājumus sauc par asānām.
 Vingrinājumi palīdz apzināties savu ķermeni un tā vajadzības. Gars un ķermenis nepārtraukti iespaido viens otru. Cilvēkiem nereti ir ļoti slikta saikne ar savu ķermeni, daudzi neapzinās, kas viņos mīt un kas tur notiek.
 Jogas vingrinājumi prasa neatlaidību un pacietību. Sākumā vairāk uzmanības jāpievērš fiziskajiem vingrojumiem. Pamazām jāiemācās saistīt elpošanu ar kustībām. Apzināta elpošana palīdz apzināties arī sava ķermeņa un gara stāvokli konkrētajā brīdī.
 “Ar jogas treniņiem cenšas atrast savu spēka rezervju avotus un iemācās tos sajust, lai netērētu enerģiju lieki,” komentē Suntola.
 Iesācējam var būt diezgan grūti atrast īsto elpošanas ritmu. Lai to iemācītos, daudz var palīdzēt nodarbību vadītājs.
 Jogu var mācīties arī no grāmatām, tomēr tās nevar aizstāt jogas grupu un skolotāju.
 Kopīga vingrināšanās un panākumi vairo emocijas un prieku par sasniegumiem.

Ietekme
 
Joga uzlabo koncentrēšanās spējas, mazina stresu un atslābina. Ar jogas vingrinājumiem tiek izstiepti sasprindzināti un stiprināti vāji muskuļi un uzlabots locekļu lokanums. Joga palīdz tikt vaļā no kakla muskuļu sāpēm un uzlabo stāju.

Stili un virzieni
 
Jogas vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē, tās saknes meklējamas senās Indijas kultūrā. Laika gaitā attīstīti vairāki jogas stili un skolas. Pie mums visvairāk izplatīta hathajoga un astanjajoga — tām ir atšķirīga vingrinājumu izpildes tehnika. Hathajoga ir maigāka, bet astanjajoga – enerģiskāka, tā vairāk izceļ fizisko. Ir arī jogas virzieni, kas izveidojušies ap kādu noteiktu cilvēku, guru jeb skolotāju.
 “Gandrīz visu skolu un virzienu pamatmērķis tomēr ir viens: sevis iepazīšana, rūpes par sevi, sava ķermeņa un gara attīstīšana,” rezumē Suntola.

Pieredze
 Suntola pati jogu atklājusi pirms pārdesmit gadiem.
 “Jutu nepieciešamību atrast dzīvē kaut ko dziļāku,” viņa atceras. “Joga mani ietekmēja ar to, ka beidzot varēju pati brīvi domāt, neviens cits mani neierobežoja un neuzstādīja noteikumus. Varēju pati atrast un atklāt sev svarīgo. Nodarbojoties ar jogu, esmu kļuvusi pašpārliecinātāka. Arī mana fiziskā sagatavotība bez tās noteikti būtu krietni sliktāka. Ar jogu nodarbojos katru dienu, un ar manu dzīves ritmu vislabāk saskan vakara treniņi.”

 Kam
 Joga piemērota ikvienam cilvēkam – gan bērniem, gan vecākiem cilvēkiem. Arī sieviete, kura gaida bērnu, var nodarboties ar jogu.

“Lai nodarbotos ar jogu, galvenais priekšnoteikums ir vēlēšanās to darīt. Citi ierobežojumi nepastāv. Vingrinājumus var piemērot apstākļiem, iespējām un vajadzībām. Arī cilvēki, kas vecāki par 80 gadiem, var ar regulāriem, viņiem piemērotiem jogas vingrinājumiem saglabāt mundrumu.”

Aprīkojums 
 Jogas treniņā velkams ērts tērps. Apģērbam jābūt brīvam, lai tajā būtu ērti kustēties. Apavi nav vajadzīgi. Vislabāk vingrinājumus izpildīt uz mīksta paklāja, mierīgā vietā.

Kur un kad
 
Jogas grupas darbojas daudzos sporta klubos un centros. Ideāli būtu ar jogu nodarboties katru dienu. Sākumā pietiek arī ar vienu jogas stundu regulāri ik nedēļu.

Kāpēc mūs saista Austrumu vingrošanas skolas
 
Kas padara Austrumu vingrošanas skolas mūsu acīs interesantas? Kāpēc tās mūsdienu Rietumu pasaulē ir tik populāras?
 “Rietumu kultūrā dzinējspēks ir ķermenis. Tradicionālajā austrumzemju kultūrā visa sākums ir dvēsele,“ spriež Soiliki Suntola. “Mēs, Rietumu pasaules cilvēki, tagad sākam just nepieciešamību ne tikai pēc fiziskā un materiālā. Kaut gan rietumnieku racionālisms un fiziskums ir labs pamats domāšanai, austrumnieciskais garīgums ienes tajā jaunu dimensiju.”
 Šo uzskatu atbalsta qigong skolotājs Li Haishen: “Rietumu kultūras ietekmes zonā dzīvojošie cilvēki nerod savā kultūrā apmierinošas atbildes uz visiem jautājumiem. Viņi cieš no stresa un visu laiku kaut ko meklē. Ķīniešu filozofija palīdz attīrīt prātu un koncentrēties tikai uz būtiskām lietām.”

Taiji ir maiga aizsardzība
 T
aiji (quan) sastāv no lēni izpildāmu vingrinājumu sērijas. Taiji mērķis ir sasniegt garīgu līdzsvaru un harmoniju, ķermeni un prātu uztverot kā vienotu veselumu. Tas ir arī pašaizsardzības veids, kurā tiek izmantotas līganas, rāmas un noapaļotas kustības. Pretinieka spēkam neatbild ar spēku. Padodoties uzbrukumam, tas tiek neitralizēts, un uzbrucēja spēks pavērsts pret viņu pašu.

Ietekme 
 Taiji atslābina, nomierina elpošanu un prātu, noņem muskuļu sasprindzinājumu un uzlabo asinsriti. Taiji uzmundrina un vairo enerģiju. Tas palielina lokanību un attīsta līdzsvara sajūtu. Jostasvietas apļveida kustības uzlabo gremošanu un iekšējo orgānu darbību.

Stili un virzieni 
 Taiji ir sena ķīniešu cīņas māksla, no kuras attīstījušies vairāki virzieni, kas cenšas sasniegt dažādus mērķus. Vispazīstamākais taiji paveids ir ķīniešu rītarosme. Stili un virzieni cits no cita atšķiras pirmām kārtām ar to, ka tiek pievērsta lielāka uzmanība atveseļojošai ietekmei vai cīņas mākslas apgūšanai. Tomēr pamatprincipi ir kopēji – tie ir atslābināšanās, ķermeņa un gara sadarbība un iekšējās enerģijas attīstīšana. Visas kustības sākotnēji balstās uz noteiktiem pretinieka atvairīšanas un uzbrukšanas paņēmieniem, kas savienoti plūstošā kustību virknē.
 Rietumu pasaulē parasti zināmais stils ir Ķīnā 1950. gadā attīstītais 24 vingrojumu komplekss, kas radies yang skolā.
 Turpretī chin stils vairāk nekā 300 gadu laikā saglabājis sākotnējās iezīmes. Tā ir sena cīņas māksla, kas māca, kā atvairīt uzbrucēju ar un bez dažādiem ieročiem.

Pieredze 
 Pirmajā mirklī var šķist, ka taiji var iemācīties ļoti viegli, jo kustības ir lēnas un vienkāršas. Tomēr prasmi koncentrēties un plūstošo kustību virkni pilnībā apgūst, ilgi un cītīgi vingrinoties.
 Taiji vingrinājumus var apgūt arī mājās ar video vai grāmatas palīdzību, tomēr labāk to darīt skolotāja vadībā. Pieredzējis skolotājs palīdzēs vingrinoties izvirzīt pareizos mērķus.

Kam Taiji piemērota
 Ar taiji var nodarboties visi cilvēki neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības. Kaut gan, no malas raugoties, vingrinājumi ir lēni un viegli, tie trenē muskuļus, kā arī iemāca pārvaldīt ķermeni un līdzsvara sajūtu.

Aprīkojums
 Trenēties iesaka svaigā gaisā, arī ziemā. Apģērbam jābūt ērtam un siltam. Nekāds kostīms vai īpašs tērps nav vajadzīgs, vecās treniņbikses būs gana labas.

Kur un kad 
 Taiji pie mums nav plaši izplatīts, tomēr atrodami klubi un grupas, kur ar to nodarbojas. Rezultātus dos regulāra vingrošana, kas attīstīs taiji vingrotāja spējas un prasmes. Ķīnieši uzskata, ka labākais laiks treniņiem ir no rīta, jo tad qi jeb cilvēka dzīvības enerģija ir visspēcīgākā.

Qigong palīdz rast iekšēju mieru

Kas
 Qi ķīniešu valodā ir jēdziens ar ļoti plašu nozīmi: tas apzīmē gan gaisu, gan elpošanu, gan visu pasaules telpu, gan katrā cilvēkā paslēpto iekšējo enerģiju. Enerģētiskos vingrinājumus, kuru mērķis ir palielināt un attīstīt cilvēka iekšējo dzīvības spēku, sauc par qigong. Qigong trīs sastāvdaļas ir elpošanas tehnika, meditācija un fiziski vingrinājumi.

Ietekme
 Qigong vingrinājumi vērsti uz cilvēka dzīvības enerģijas stiprināšanu un attīstīšanu, tāpat jāapgūst prasme to izmantot. Ķīnieši uzskata, ka slimības izraisa cilvēka ķermeņa qi plūsmā radušies traucējumi, un viņi tic, ka daudzas slimības var ārstēt, liekot qi plūst atkal pareizi. Uz šo principu balstās arī, piemēram, akupunktūras (adatu terapijas) teorija un prakse.
 Vingrinājumu laikā nomierinās prāts un samazinās stress. Qigong uzlabo arī koncentrēšanās spējas.
 “Nodarbojoties ar qigong, cilvēks uzlabo savu garīgo un fizisko labsajūtu un kļūst laimīgāks,” apgalvo profesors Zhang  Hong–Lin.
 Profesors ir pamatīgi pētījis qigong izmantošanas iespējas medicīnā un atklājis, ka ar tā palīdzību var izvairīties gan no fiziskām, gan garīgām kaitēm. Viņš tic qigong atveseļojošajai ietekmei, īpaši veiksmīgi ar to var mazināt psihosomatiskos simptomus.
 “Ja prātu iztukšo un domas pievērš tikai vingrinājumiem, pazūd stress. Ķīnas kultūrā daudz uzmanības velta iekšējam mieram un klusumam, un to cenšas sasniegt arī ar qigong vingrinājumiem,” skaidro profesors. Viņš min piemēru par ģimenes tēvu, kurš visu laiku ir uztraucies un nikns gan darbā, gan mājās. Šā cilvēka pašsajūta ir slikta, no tā cieš gan viņa ģimenes locekļi, gan darbabiedri. Nodarbojoties ar qigong, viņš varētu atbrīvoties no sliktā garastāvokļa un pēkšņajiem dusmu uzplūdiem, kas apgrūtina viņa dzīvi un rada nepatikšanas tuviniekiem. Tā viņa dzīve varētu kļūt harmoniskāka. Izmantojot qigong vingrinājumus, cilvēks iemācās savas dusmas analizēt un apvaldīt.

Vēsture 
 Qigong balstās uz senām ķīniešu kultūras tradīcijām. Profesors Zhang Hong–Lin stāsta alegorisku teiksmu, ko varētu uzskatīt par visa domāšanas veida stūrakmeni:
 “Vienai mātei bija divas meitas. Viena no viņām pārdeva lietussargus, otra gatavoja sāli. Kad lija lietus, māte raizējās par to meitu, kura strādāja par sāls gatavotāju. Bet, kad spīdēja saule, māte bija nobēdājusies, ka lietussargu pārdevējai neveicas tirdzniecība. Gudrais brīnīdamies sacīja:
 “Kad līst lietus, priecājies, ka viena meita var pārdot lietussargus; kad spīd saule, līksmo, ka otra meita var gatavot sāli!””
 Profesors stāsta, ka ķīniešiem ir daudz līdzīgu pasaku, kas ieņem svarīgu vietu ķīniešu kultūrā. Tā ir vesela filozofija, kas atspoguļojas dzīvesveidā.

Stili un virzieni 
 Qigong ir tūkstošiem gadu veca filozofija, kurai ir daudz virzienu. Profesors min, piemēram, taiji–qigong un taiji–kapula–qigong. Izpildot taiji–qigong vingrinājumus, cilvēks vai nu lēnām kustas, sēţ, vai stāv uz vietas un koncentrējas, lai novadītu qi–sajūtu uz noteiktu ķermeņa punktu. Svarīgākie punkti atrodas plaukstas vidū (lao–gong), pēdā (yung–quan) un krustos virs nierēm (ming–men).
 Taiji–kapula–qigong apvieno iekšējo enerģiju un kustības. Tiek masētas rokas un adatu terapijas punkti uz rokām, tā cenšoties novadīt qi enerģiju uz pirkstu galiem un uzlabot asinsriti. Kaut arī sareţěîtie nosaukumi iesācēju var mulsināt, qigong vingrinājumi patiesībā ir vienkārši.
 Profesors Zhang Hong–Lin uzsver, ka qi atrodas katrā cilvēkā: “Daudzi domā, ka qi ienāks viņos no ārienes, piemēram, no skolotāja, kam ir dzīvības enerģija. Cilvēki vēršas pie šādiem guru un cer, ka viņiem paliks labāk. Patiesībā qi slēpjas katrā no mums un no katra paša ir atkarīgs, vai atradīsim sirdsmieru. Tam nav vajadzīga nekāda ārējā enerģija, un te nav nekādas mistikas.”

Kam
 Ar qigong var nodarboties ikviens neatkarīgi no vecuma vai organisma stāvokļa.

Aprīkojums
 
Nekādi palīglīdzekļi nav nepieciešami. Vingrošanai piemērots apģērbs, kurā var ērti kustēties.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties