latvijaspirts.lv
      
2019. gada 20. februāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
> Labas pašsajūtas pamati
> Miega skavās
> Austrumu masāžas
> Kā nosargāt mīlestību?
> Sāpes nav jācieš
> Vientulība
> Labrīt, vai grūti?
> Lins skaistumam
> Avenes skaistumam
> Ezera dūņas
> Zemenes skaistumam
> Cilvēka anatomija skaitļos
> Kas ir SPA?
> Kas ir zāles?
> Kas ir slimība?
> Asins organismā
> Neguli uz āderes!
> Augi un kosmetoloģija
> Afrodītes augi
> Lēds priekš smukum
> Ko darīt, ja pazūd balss
> Receptes veselības skaistuma atgūšanai
> Stounterapija
> Duša
> Saudzēsim rokas
> Garīgam līdzsvaram
> Kad bailes aizžņaudz elpu
> Augu vannu viedi
> Augu vannu iedarbība
> Ūdens tīrībai
> Vanna
> Saaukstēšanās
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Vientulība


 Tautā teic, ka miers baro un nemiers posta. Vēlā rudens drēgnums un tumšais laiks ļaudīs rada dīvainu miera un nemiera vienlaicīguma sajūtu. Varbūt kailums dabā atkailina mūsu dvēseles un veļu laiks uzrunā mūs, pūšot pakausī dīvainu pārdomu elpu? Tuvojas ari Ziemassvētki un katram, kaut uz brīdi palikušam vienam ar sevi, prātā agri vai vēlu nāk doma par vientulību. Ko mēs zinām par to, un kā tā ietekmē mūs?

Kas slēpjas aiz vārda – vientulība?

 Vientulība pēc savas būtības ir izjūtas vai parādība, kas attiecas gan uz atsevišķas personības subjektīvi psiholoģisko stāvokli, gan kā sociāla problēma. 
 Tā ir izjūta, kas rodas, ja cilvēks zaudē savu ierasto saskarsmi ar ģimeni, draugiem, kaimiņiem,darba kolēģiem vai, piedzīvojot neveiksmi komunikācijā. Tas var sekmēt vientulības izjūtas rašanos. Šo izjūtu var sekmēt arī dažādu ārējo apstāķļu iedarbība uz cilvēku, piemēram, fiziska izolācija.
 Taču, ņemot vērā katra individualitāti, cilvēkam var būt arī specifiska attieksme pret apkārtējo pasauli. Šāda personība pati cenšas izvairīties no saskarsmes, vēršoties pie sevis un veidojot iekšējo dialogu. 
 Šeit var izpausties vientulības pozitīvais aspekts, kurā atklājas arī vientulības radošais moments - cilvēks atklāj pats sevi, pilnveido sevi pašatklāsmē, īsteno sevi ar savām garīgajām un dvēseliskajām ierosmēm (piemēram,- gleznotāji, rakstnieki, pētniekiu.c.).
 Šādos gadījumos vientulība kā vērtība pārtop jaunradē, kas vērsta uz kultūru, kļūstot par saskarsmes - komunikācijas avotu un dod iespēju pārvarēt dzīves grūtības.

Kas visvairāk pakļaujas vientulībai?

 Vientulības izjūtas biežāk raksturīgas cilvēkiem tā sauktajos vecumposmu krīzes periodos. Īpaši smagi vientulības izjūtas uztver cilvēki, kuri to nespēj uztvert kā pozitīvu un radošu spēku.
 Vientulība visvairāk moka cilvēkus, kam raksturīga personības bezspēcība un kurus traumē bezpersoniskums cilvēku savstarpējās attiecībās.
 Tāpat vientulības izjūtas sekmē  dažādi sociāli un psihoemocionāli apstākļi un personiskas neatkarības vajadzība.

Kad visbiežāk par sevi liek manīt vientulība? 

 Tumšie rudens vakari, kad dienas kļūst arvien īsākas un kaut arī septembrī un oktobrī mūs lutināja saulainās dienas, tomēr vakaros daudziem tie ir t.s. nostaļģijas vientulības vakari. Kaut gan ikvienā cilvēkā ir kas tāds, ko bieži pats cilvēks uzskata par nepieņemamu vai kam parasti cenšas nepievērst uzmanību, aizsargāties pret to. Taču mainīties iespējams tikai un vienīgi tad, kad cilvēks pats centīsies izprast  savas grūtības, spēs atdzīt un pieņemt tās. Tā ir iespējams apzinīgi pievērst uzmanību savām problēmām. Te var palīdzēt dažādi, lai cilvēks spētu pārvarēt vientulības negatīvās izjūtas un pārvarētu sevi: pozitīvas emocijas, veselīgs humors un smiekli, kā arī speciālista konsultācijas. 
 Vispirms minama pusaudžu vēlme izolēties - psiholoģiskais diskomforts, kad pusaudzis jūtas atstumts no savas līdzaudžu grupas, piemēram, klasē. Vientulība tad var izpausties kā neiekļaušanās grupas mijiedarbībā un komunikācijā, īpaši, ja citiem grupas biedriem pusaudža viedoklis ir nenozīmīgs. Vientuļš jūtas arī bērns, kurš citu bērnu un pusaudžu vidū ir atstumts kādu viņa individuālo atšķirību dēļ. Šo izolāciju bērni uztver kā vientulības un nesapratnes izjūtu un arī kā atbalsta trūkumu no tuvu cilvēku puses – vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.
 Citādāk vientulība izpaužas  vecumdienās. Tad tā ir saistīta ar atšķirtības un šķiršanās izjūtām. Veci cilvēki bieži jūtas atsvešināti. Tā ir subjektīva izjūta: kad cilvēks distancējas no savas darbības rezultāta un no visiem sociālās vides elementiem, kuri bija saistīti ar šo darbību. To visu cilvēks sāk uztvert kā svešu un sev nepiederošu. 
 No vientulības izjūtām nav pasargāti arī baudas un patērēšanas atkarībās ieslīguši cilvēki, kas pakļaujas alkohola, narkotiku un azartspēļu varai.
Vientulība vissmagāk piemeklē tos atstumtos, kas jau bērnībā tiek bieži atstāti bez uzraudzības, kam liegta uzmanība un mīlestība no vecākiem, no ģimenes un sabiedrības. 
Vientulības izjūtas visos minētajos gadījumos var būt gan apvienojošas un tādējādi vedināt uz cieņu, draudzību un mīlestību, gan arī attālinošas.
Tad vientulība rada nicinājumu, naidu, skumjas, vainas apziņu un neizpaustu sašutumu.  Vientuļiem cilvēkiem domas un skumjas par pagātni neļauj domāt par nākotni. 

Kurp virza vientulība?

 Tas ir atkarīgs no katra cilvēka individualitātes atbilstīgi viņa dzīves veidam, ģimenes modelim, iegūtajai dzīves pieredzei un iespējai saskaņot personības emocionālo un intelektuālo sfēru. Bieži cilvēki rīkojas zemapziņas līmenī un īsti neizprot, ko un kā pareizi vajadzētu darīt. Tieši tāda apziņas negatīvā iezīme rada grūtības.
 Pozitīvas izmaiņas personībā sākas tad, kad tiek paaugstināts apziņas līmenis, kad cilvēks izprot, ko viņš dara un ko izjūt, kad pārstāj noliegt un atzīst sevi, atrod alternatīvu savai uzvedībai, attieksmei, uztverei un izjūtai.

 Zaudējuma vai šķiršanās gadījumā palicēji pārdzīvo psihoemocionālo pārdzīvojumu katrs citādāk, atkarībā cik liela tuvība bijusi ar cilvēku, no kura bijis jāšķiras. Gan pieaugušie, gan bērni  izjūt un pārdzīvo to individuāli. Jo jaunāks bērns (līdz 7-8 gadu vecumam), jo bērna izpratne par to, ka viņam tuvs cilvēks ir , piemēram, nomiris- bieži asociējas ar to, ka guļošais ir aizmidzis. Bērni grib zināt patiesību un viņiem tas arī ir jāizskaidro saprotamā veidā, lai nerastos nepareiza izpratne par notiekošo un bērns nejustos vainīgs par notiekošo un viņasm nerastos vientulības izjūtas vēlākos gados.
  Vecāku šķiršanās gadījumā ir ļoti būtiski bērnam izskaidrot, ka pieaugušie nevar saprasties savā starpā un dzīvot kopā. Bērnam ir ļoti svarīgi zināt to, ka vecāki mīl un turpinās mīlēt viņu un, ka bērnam nav jājūtas vainīgam par to, ka vecāki šķiras un visi nevar dzīvot kopā. Zaudējuma sāpes un vientulības izjūtas ir tik tuvas viena otrai…

Sabiedrībā nereti tiek runāts, ka vientuļam cilvēkam jādāvina dīvnieks. Cik tas ir pamatoti?

 Tā kā vientulība ir psiholoģiskās aizsardzības trūkums un pārliecība, ka visi cilvēki atraidīs,  parasti cilvēks vientulību izjūt tad, kad trūkst pieķeršanās konkrētam cilvēkam un saskarsmes ar kādu. Tāpēc dzīvnieka klātbūtne varētu aizpildīt šo trūkumu. Tomēr ik situācijā jāņem vērā katra cilvēka (vientuļnieka) individuālās vēlmes, iespējas un attieksme pret dzīvniekiem.

 Ģimenē vientulība var radīt nesaskaņas dzīvesbiedru vidū, regulārus konfliktus un nevēlēšanos tos risināt, intimitātes zudumu, steigu, paviršību, tradicionālo saišu sairumu, sociālo kontaktu trūkumu ar apkārtējiem cilvēkiem, kaimiņiem un nespēju sazināties ar cilvēkiem, ar kuriem būtu vēlēšanās to darīt.   
 Ir svarīgi neaizmirst par mīļiem vārdiem, pieskārieniem, glāstiem un laba vēlējumiem. Arī ikdienas steigā jāatrod laiks pateikt labu saviem tuvajiem mīļajiem un varbūt tālajiem. Varbūt tieši šobrīd tas visvairāk vajadzīgs kādam, bet varbūt arī tev....

 Nedrošība un šaubas bieži rada aizdomīgumu, īpaši vecākiem ļaudīm. Ar smaidu un patiesu prieku var sagādāt labsajūtu un pārsteigumus vienmēr. Šāda attieksme vainagosies ar atsaucību un piederības izjūtu sveiciena saņēmējai vai saņēmējam. Ja cilvēks ir bijis ilgstoši vientuļš, vēlme pēc saskarsmes un komunikācijas ir īpaša nepieciešamība. Cilvēks cilvēkam ir pati labākā dāvana, īpaši vientuļam cilvēkam. Šādai personībai ir nepieciešama uzmanība. Lai uzlabotu saskarsmi un pārvarētu, nepieciešama līdzpārdzīvošana - cita jūtu cienīšana, atsaucība, laipnīb un žēlsirdība.

Būtībā mēs visi esam vientuļi, jo visizšķirīgākajos brīžos lēmumi jāpieņem tikai un vienīgi mums pašiem…

 Un tomēr tad, kad esam kļūdījušies vai piedzīvojuši kādu neveiksmi, mums ir vajadzīgs, lai mūsu iekšējais dialogs mūs stiprinātu un atbalstītu. Kā piemēram, ja mīlestība ir tikai viena jūtas pret otru un tās nav abpusējas, tad no vientulības neizbēgt. 

Kā nebūt vientuļam?

 Lai uzlabotu saskarsmi un pārvarētu vientulību, jācenšas veidot pozitīvu emocionālo kontaktu un saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem, ģimeni, draugiem un kaimiņiem. Ir jāuzdrīkstas atklāti izteikt savas vajadzības un vientulības esamību. Jāpiedalās dažādās sabiedriskās aktivitātēs, kuras saistošas pašam cilvēkam, kur iespējams pilnveidot sevi, būt noderīgam un piederīgam.Nevajag kautrēties un lūgt palīdzību sociālā dienesta darbiniekiem, dalīties ar viņiem savās izjūtās un tā rast iespēju sazināties ar citiem cilvēkiem.Vajag domāt labas domas, ticēt labajam, dzīvei un cilvēkiem. Jāatceras un jāpaļaujas, ka, saņemot mīlestību, radīsies iespēja to dot arī citiem.
 Un, visbeidzot, novēlējums: dzirdot sadzirdiet, redzot - saskatiet, jūtot - sajūtiet, saprotot- izprotiet. Un, varbūt, ka tad starp mums kļūs par kādu vientuļnieku mazāk…

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties