latvijaspirts.lv
      
2019. gada 18. augusts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
> Labas pašsajūtas pamati
> Miega skavās
> Austrumu masāžas
> Kā nosargāt mīlestību?
> Sāpes nav jācieš
> Vientulība
> Labrīt, vai grūti?
> Lins skaistumam
> Avenes skaistumam
> Ezera dūņas
> Zemenes skaistumam
> Cilvēka anatomija skaitļos
> Kas ir SPA?
> Kas ir zāles?
> Kas ir slimība?
> Asins organismā
> Neguli uz āderes!
> Augi un kosmetoloģija
> Afrodītes augi
> Lēds priekš smukum
> Ko darīt, ja pazūd balss
> Receptes veselības skaistuma atgūšanai
> Stounterapija
> Duša
> Saudzēsim rokas
> Garīgam līdzsvaram
> Kad bailes aizžņaudz elpu
> Augu vannu viedi
> Augu vannu iedarbība
> Ūdens tīrībai
> Vanna
> Saaukstēšanās
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Sāpes nav jācieš


 Nav jēgas sakostiem zobiem ciest sāpes, jo tās var pārtapt par hroniskām sāpēm. Sāpes, ko cenšas vienkārši neievērot un neārstē, var samazināt organisma vispārējās pretošanās spējas un radīt stresu.
 Kad sāp galva, lauž muguru, smeldz zobs vai locītavas, vispirms jādomā, kāds varētu būt šo sāpju cēlonis. Sāpes bieži ir kādas slimības pirmā pazīme. Sāpes ir ķermeņa trauksmes signāls, kas rāda, ka kaut kas nav kārtībā.
 Patiesībā sāpes jūs arī pasargā un brīdina: izbeidziet savainojumu vai slimību izraisošo darbību. Sajūtot sāpes, reakcija var būt ātra. Piemēram, pieskaroties karstai plītij, roka automātiski atraujas no svilinošās virsmas un glābj no nopietnas apdedzināšanās.
 Sāpju izjūta katram cilvēkam ir citāda. Veseli un spēcīgi cilvēki sāpes jūt līdzīgi, taču nogurums, bads un krasas temperatūras maiņas var pazemināt sāpju slieksni. Tādā gadījumā pat niecīgas sāpes var šķist neciešamas. Arī bailes, raizes, stress un bezmiegs pazemina mūsu spēju paciest sāpes.

  • Vienmēr noskaidrojiet sāpju cēloni.
  • Ja sāpes ir spēcīgas un pēkšņas, meklējiet ārsta palīdzību.
  • Nejaušas un vieglas sāpes var ārstēt ar masāžu, sildīšanu, atpūtu un atslābinoties.
  • Izvēlieties kuņģim nekaitīgāko pretsāpju līdzekli.
  • Ja sāpes pēc pāris dienu ilgas ārstēšanās mājas apstākļos nepāriet, vērsieties pie ārsta.
  • Neatstājiet sāpes neārstētas, tās var pastiprināties un kļūt hroniskas.

ORGANISMA DABISKIE SĀPJU REMDINĀTĀJI

 Cilvēka ķermenis pats cenšas pasargāt sevi no sāpēm. Organisms no ēdot uzņemtajām olbaltumvielām ražo zālēm līdzīgas vielas, kas vajadzības gadījumā mazina sāpes. Arī virsnieru dziedzeru izstrādātie stresa hormoni ir līdzīgas, sāpes vai sāpju sajūtu samazinošas olbaltumvielas.
 Ķermenis ražo “pretsāpju līdzekli”, piemēram, kad jūs sportojat vai esat uztraucies. Tāpēc arī augstas klases sportists sacensību laikā, gūstot savainojumu, nejūt sāpes tūlīt, bet gan tikai pēc sacensībām. Tieši tā paša iemesla dēļ sāpes nejūt arī kara laukā ievainotie: lielais stresa hormonu daudzums sargā viņus.
 Ikdienā stresa hormonu sargājošā ietekme bieži manāma, kad pēc ilga vai sevišķi saspringta darba cilvēks atslābinās. Stresa hormonu daudzums samazinās, un uzklūp visi nejaukie vīrusi tā, ka jūs krišus iekrītat gultā.
 Tajā pašā laikā organisms nespēj ražot mums aizsargvielas no nekā, izejmateriālam nepieciešama ar barību uzņemamā DL – fenīlalanīna aminoskābe. Sevišķi daudz tās ir zemesriekstos, sierā, mandelēs, ķirbju, sezama un avokado sēkliņās, siļķēs un banānos.

MEKLĒJIET SĀPJU CĒLONI

 Bieži vien sāpju cēloni nav grūti atrast. Bojāts zobs jāsalabo, izmežģīta kāja jāatpūtina un jānosien, sasprindzināta kakla muskulatūra vai ballīte līdz rītam rada galvassāpes, un gripa “lauž kaulus”.
 Ja zināt, kas rada sāpes, varat iedzert pretsāpju līdzekli. Nenozīmīgas un nejaušas sāpes sākumā var mēģināt ārstēt ar jau pārbaudītiem paņēmieniem vai pēc vecmāmiņas padoma. Ja sāpes pāris dienu laikā no parastajām zālēm nepāriet, vajadzētu iet pie ārsta, lai noskaidrotu precīzu sāpju cēloni. Ja sāpes ir pēkšņas un ļoti stipras, speciālists jāmeklē pēc iespējas ātrāk. Ārsts vienmēr cenšas noskaidrot sāpju iemeslu un likvidēt to. Sāpju sajūtu vajadzētu aprakstīt pēc iespējas precīzāk, lai būtu iespējams atrast pareizo cēloni. Precīzi izstāstiet ārstam, cik ilgi un kurā vietā sāp, un raksturojiet sāpes. Piemēram, pulsējošas sāpes norāda uz iekaisumu vai uztūkumu, spiedošas un stipras sāpes var būt skābekļa trūkuma pazīme kaut vai sirds slimību gadījumā. Apdeguma un noberzuma brūces var izraisīt arī dedzinošas sāpes.
 Lielākā daļa sāpju rodas audos. Tipiskākās ir muskuļu spriedzes vai sasprindzinājuma sāpes, taču sāpīgu sajūtu var izraisīt arī saspiešana, iekaisums, asinsrites traucējumi, griezta brūce vai audzējs.

MUSKUĻU SPRIEDZES IZRAISĪTAS GALVASSĀPES

 Pirmajai palīdzībai pret muskuļaudu, sasprindzinājuma, kakla un plecu sāpēm, nejaušām muguras sāpēm un sīku brūču gadījumā piemēroti aptiekās bez receptēm nopērkamie pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi. Tā kā lielākā daļa pretsāpju medikamentu, ilgstoši lietojot, kairina kuņģi, vajadzētu izvēlēties zāles, kas vislabāk saudzē gremošanas traktu. Vismazāk kuņģim kaitē ibuprofēnu saturoši medikamenti.
 Galvassāpes lielākoties izraisa kakla muskulatūras sasprindzinājums. Sevišķi ziemā, aukstumā neapzināti saraujamies un saspringstam, un no sasprindzinājuma sāk sāpēt galva. Tā ir tipiska kaite arī sēdoša darba strādniekiem, ja sēdus stāvoklis ilgu laiku paliek nemainīgs.
 Muskuļu spriedzes izraisītu galvassāpju gadījumā pirmajai palīdzībai der sāpes remdinoši līdzekļi ar pretiekaisuma iedarbību, vēl kakla muskulatūru palīdzēs atslābināt siltums un atpūta. Maiga masāža paātrina kakla muskuļu asinsriti un var mazināt sāpes.

Saudzējiet kuņģi
 Daudzi pretsāpju līdzekļi, ilgstoši lietojot, kairina kuņģi vai arī izraisa citas nepatīkamas parādības. Lai no tā izvairītos, nekad nelietojiet pretsāpju medikamentus tukšā dūšā, bet gan tikai tad, kad esat kaut ko apēduši. Nekad nedzeriet pretsāpju zāles bez ārsta kontroles ilgāk nekā dažas dienas.

NERVU SĀPĒM CITAS ZĀLES

 Sāpes var izraisīt arī bojāts nervs. Nervu sāpes var būt griezīgas vai līdzīgas elektrības triecienam. Pret nervu sāpēm sāpes remdinošie līdzekļi ar pretiekaisuma iedarbību nelīdz tik labi kā pret muskuļu sāpēm. Nervu sāpes vislabāk remdē vai nu ārsta izrakstīti antidepresanti, vai epilepsijas zāles, kas mazina krampjus un griezīgās, elektriskajam triecienam līdzīgās sāpes.
 Ilgstoši lietojot antidepresantus, kas palīdz pret nervu sāpēm, var izpausties arī nepatīkamas blakusparādības, taču sāpju remdināšanai pietiek ar ievērojami mazāku medikamentu daudzumu nekā depresijas ārstēšanai.

CĒLONIS NE VIENMĒR IR ACĪM REDZAMS

 Ne vienmēr pat medicīniskie izmeklējumi noskaidro sāpju cēloni. Arī nezināma cēloņa izraisītas t.s. idiopātiskās sāpes bieži vien var ārstēt ar speciālista izrakstītajām zālēm pat tad, ja sāpju cēlonis nav noteikts. Iedarbīgākie idiopātisko sāpju remdēšanas līdzekļi ir ar recepti nopērkamie antidepresanti un neiroleptiķi. Pirmie palīdz labāk aizmigt un paaugstina sāpju slieksni, otrie kliedē ar sāpēm saistīto nomākto garastāvokli.

NEĀRSTĒTAS SĀPES KĻŪST NECIEŠAMAS

 Cilvēki bieži vien lepojas ar savu varonību un mēģina, mokoties sāpēs, paciest tās un neārstēties. Pētījumi liecina, ka no šādas sāpju ignorēšanas var būt vairāk ļaunuma nekā labuma, jo neārstētas sāpes pieaug, var kļūt hroniskas un izraisīt nepatīkamas blakus parādības.
 Sāpes ne tikai piesaista jūsu uzmanību un samazina darbaspējas, bet arī ilgstošā laika periodā var novājināt ķermeņa aizsardzību un pretošanās spējas citām slimībām. Atklāts, ka neārstētas ilgstošas sāpes rada arī nomāktu garastāvokli un bezmiegu.
 Ar nelielām sāpēm var tikt galā itin vienkārši. Piemēram, kārkla miza un vīgriezes iedarbojas sāpes remdējoši, līdzīgi aspirīnam. Akupunktūra un punktu masāža arī ir iedarbīgi līdzekļi cīņā pret sāpēm.

  • Sāpju remdēšanas paņēmienus vajadzētu zināt katram. Ne vienmēr vajadzīgs tieši pretsāpju līdzeklis, muskuļu sāpju gadījumā var izmēģināt arī sildošas vai atvēsinošas ziedes. Vieglāku sāpju gadījumā ārsts var arī izrakstīt pretiekaisuma ziedes.
  • Vēlreiz jāatgādina, ka kopš padomju laika tik populārie pretsāpju līdzekļi ANALGĪNS un AMIDOPIRĪNS ir kaitīgi un no to lietošanas vajadzētu atteikties. Aptiekās tie gan ir nopērkami, taču saprātīgi būtu izvēlēties modernākus medikamentus. Ilgstoša pretsāpju līdzekļu lietošana kā pretreakciju var izsaukt galvassāpes, un ārstam pacients būs jāatradina no pretsāpju zālēm.
  • Sāpju ārstēšanas jomā izmaiņu ir maz, bet vienā nozarē – migrēnas ārstēšanā – medicīna savā attīstībā veikusi krasu lēcienu. Ir speciāli medikamenti migrēnas ārstēšanai par mierinājumu tiem, kam parastās zāles līdz šim nav līdzējušas. Migrēnas tipa galvassāpes ir ārstējamas!
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties