latvijaspirts.lv
      
2019. gada 20. februāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
> Labas pašsajūtas pamati
> Miega skavās
> Austrumu masāžas
> Kā nosargāt mīlestību?
> Sāpes nav jācieš
> Vientulība
> Labrīt, vai grūti?
> Lins skaistumam
> Avenes skaistumam
> Ezera dūņas
> Zemenes skaistumam
> Cilvēka anatomija skaitļos
> Kas ir SPA?
> Kas ir zāles?
> Kas ir slimība?
> Asins organismā
> Neguli uz āderes!
> Augi un kosmetoloģija
> Afrodītes augi
> Lēds priekš smukum
> Ko darīt, ja pazūd balss
> Receptes veselības skaistuma atgūšanai
> Stounterapija
> Duša
> Saudzēsim rokas
> Garīgam līdzsvaram
> Kad bailes aizžņaudz elpu
> Augu vannu viedi
> Augu vannu iedarbība
> Ūdens tīrībai
> Vanna
> Saaukstēšanās
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Miega skavās


 Saldais miedziņš. Cik īsti šis tik ikdienišķais stāvoklis ir būtisks cilvēka veselībai, un vai patiesi krākšana traucē dzīvi ne tikai blakus gulētājam, bet arī pašam krācošajam?
 Līdz pat aizvadītā gadsimta vidum mediķi miegu uzskatīja par pasīvu organisma stāvokli, kurā ar cilvēku nekas nenotiek. Taču 20. gadsimta 50.–60. gados, līdz ar pirmo miega laboratoriju rašanos gan ASV, gan citās valstīs, tapa skaidrs, ka miegā cilvēka organisms un psihe veic aktīvas darbības, kuras nepieciešams izzināt. Tādējādi aizsākās miega un tā traucējumu pētniecība.

Kas čučot notiek?
 
Ja cilvēka organismam pieslēdz elektrodus un reģistrē smadzeņu funkcijas miega laikā, atklājas, ka miegs ne tuvu nav pasīvs stāvoklis, turklāt tas visu gulēšanas laiku nav vienveidīgs. Miegu iedala divās daļās jeb fāzēs – lēnais (dziļais) un ātrais (sapņu) miegs, kas gulēšanas laikā periodiski mainās. Abi miega veidi aptuveni pusotras stundas laikā atkārtojas četras piecas reizes. Ātrā miega laikā cilvēka ķermeņa funkcijas ir analogas nomodam – šajos posmos, gluži kā neguļot, kustas aizvērto acu zīlītes, jo mēs redzam un skatāmies sapņus. Nemēdz būt tikai lēnais vai ātrais miegs, tātad nemēdz būt cilvēki, kas neredz sapņus, toties ir cilvēki, kas regulāri pamostas lēnā miega fāzē,  tādējādi neatceroties sapņus. Sapņi cilvēka psihei ir nepieciešami, lai tā aktīvi atpūstos – sapņošanas laikā smadzenes aktīvi rosās, sakārto visu dienā iegūto informāciju pa plauktiņiem, pārstrādā un reproducē pārdzīvoto. Eksperimentāli noskaidrots, ka cilvēkiem, kas ilgāku laiku tiek turēti sapņu miega badā, pamodinot viņus ik pa brīdim un neļaujot iestāties ātrā sapņu miega fāzei, ar laiku parādās psihiski traucējumi.
 Par miega svarīgumu cilvēka izdzīvošanā liecina arī fakts, ka nāve no asinsizplūduma smadzenēs var iestāties jau pēc piecām sešām negulētām diennaktīm. Savukārt murgi un nepatīkami sapņi bieži vien liecina par nelāgām norisēm cilvēka organismā. Novērots, ka sirds slimnieki sapņos bieži redz vientulības un nāves ainas. Pēkšņa sapņu parādīšanās cilvēkam, kam tie bijuši reti, vai arī sapņu pazušana regulāram sapņotājam arī var liecināt par fizioloģiskām izmaiņām organismā un kādu kaiti.Pārāk vienādi vai līdzīga satura sapņi arīdzan mēdz liecināt par neveselumu.

Krākšana ir nopietna slimība
 
Dažu miega traucējumu nosaukumi ir jocīgi, taču ikviens no tiem rada nopietnas problēmas, jo cilvēks regulāri neizguļas un nav spējīgs normāli funkcionēt nomoda laikā. Caurs miegs ar pamošanos pie sīkākā ārpasaules kairinātāja, bezmiegs, nemierīgas kājas (kāju musku ļu spontānas kustības), zobu griešana, krākšana, apgrūtināta iemigšana – tie vēl ne tuvu nav visi miega traucējumi.
 Taču par visbūtiskāko un gan krācējam, gan apkārtējiem traucējošāko problēmu mediķi atzīst krākšanu.
 Pēc statistikas datiem, vīrieši krāc vidēji divreiz biežāk nekā sievietes, jo sieviešu organismā esošie dzimumhormoni sargā dāmu elpceļus no sakļaušanās, tādējādi ļaujot viņām labāk izgulēties.
 Krākšanas būtība ir elpošanas traucējumi, un tie var noritēt arī bez mīksto aukslēju un saspiesto elpvadu radītās skaņas. Elpošanas traucējumi savukārt rada nopietnu skābekļa trūkumu organismam un krācēja smadzenēm, tādējādi cilvēks nomodā jūtas neizgulējies un saguris, viņam ar laiku var pa sliktināties atmiņa un uztveres spējas, rasties paaugstināta nervozitāte un uzbudināmība, asinsspiediena traucējumi.
 Tās visas ir nopietnas problēmas, ko labot var tikai elpošanas traucējumu jeb krākšanas novēršana. Varam tikai iedomāties, kas notiek ar smadzenēm, ja krākšanas radīto elpošanas traucējumu laikā tās pat veselu mi nūti var palikt bez skābekļa.
 Gulētājs elpošanas traucējumu laikā var arī pats nepamosties, bet smadzenes, kas ne pārtraukti regulē organisma darbību, fiksē skābekļa badu un aktivizējas, cenšoties novērst traucējumus. Pēc smadzeņu rīkojuma, pūloties ievilkt gaisu, arī rodas tipiskais krākšanas gārdziena troksnis. Viens no veidiem, kā risināt krākšanas problēmu, ir ķirurģiska iejaukšanās, labojot neproporcionāli attīstītus žokļus, lielas aukslējas, ūku vai mēli. Taču tas ne vienmēr nozīmē, ka tiks novērsti arī elpošanas traucējumi, nevis tikai apklusināta skaņa. Tikai 40 procentos gadījumu ķirurģiska iejaukšanās novērš krākšanu.
 Ja krākšana un elpošanas traucējumi nepazūd pēc liekā svara samazināšanas, gulēšanas pozu piespiedu maiņas (iešujot tenisa bumbiņu naktstērpa muguras daļā), tad cilvēkam patiesi pienācis laiks vērsties pie miega speciālista miega laboratorijā.

Miega izpētes valstība
 
Tur ar īpašas sistēmas palīdzību iespējams veikt polisomnogrāfiju jeb datorizētu miega pierakstu. Pacientam šā izmeklējuma veikšanai jāpavada laboratorijā, guļot vienu vai vairākas naktis, kuru laikā uz dažādām viņa ķermeņa daļām tiek nostiprināti aptuveni 30 elektrodi, kas visu nakti fiksē miega fāžu miju, skābekļa daudzumu asinīs, elpošanas norisi, acu kustības, krākšanu, runāšanas miegā vai zobu griešanas skaņas, smadzeņu darbību un citu dzīvībai svarīgu organisma procesu norisi.
 Pēc visu polisomnogrāfijas datu iegūšanas, tos izanalizē miega ārsts un iesaka pacientam labāko risinājumu miega traucējumu novēršanai.
 Pasaulē vispopulārākā krākšanas un elpošanas traucējumu novēršanas metode ir virsspiediena elpošanas maskas lietošana jeb elpošanas spiediena aparāts. Šos aparātus, kas ar masku, kura uzlikta uz sejas, rada paaugstinātu gaisa spiedienu cilvēka elpvados un liek elpot arī tad, kad tas normāli nenotiktu, daudzus gadus lieto visā pasaulē, un, tikai pateicoties tiem, miljoniem cilvēku var justies izgulējušies.
 Katru mēnesi, piemēram, ASV miega mediķi pacientiem izraksta 40 tūkstošus šo ierīču, bet Vācijā cilvēki gadā iegādājas ap 40 tūkstošiem šo aparātu.
 Elpošanas spiediena aparāts darbojas klusi, un pacienti pie tā ātri pierod. Iegādājami arī portatīvie modeļi, kas ērti ņemami līdzi, dodoties prom no mājām. Ar masku ik nakti gulēt nav skaisti un nav arī tik ērti kā bez tās, taču katru miega stundu bojāt savu veselību, turot organismu skābekļa badā, ir ļoti kaitīgi.
 Pasliktināta atmiņa un smadzeņu funkciju traucējumi varētu būt pietiekams iemesls, lai nopietni pārdomātu iespēju lietot skā bekļa masku. Elpošanas spiediena aparāta cena ir aptuveni 350 latu, toties aparāts praktiski ir mūžīgs. Ja pacients to uzreiz nevar iegādāties, miega laboratorijā tos iespējams iznomāt.
 Gan pasaulē, gan Latvijā pacientu skaitam, kas sūdzas par miega traucējumiem, ir tendence ar katru gadu palielināties. Stresa laikmets. Diendusa vairs nav modē, lai gan tas ir viens no labākajiem veidiem uz brīdi atslēgties no dienas straujā ritma. Cilvēki slimo aizvien vairāk un slimojot beidzot var izgulēties, jo organisms vienkārši piespiež mūs būt miegainiem. Varbūt tomēr nevajag sevi mocīt ar miega laupīšanu?

Biežākie simptomi elpošanas traucējumiem miegā:

  • Intelektuālo spēju samazināšanās 49–83% pacientu.
  • Personības izmaiņas 24–39% pacientu.
  • Pastiprināta urīna izdalīšanās 3–30% pacientu.
  • Slikta dūša no rītiem 2–9% pacientu.
  • Paaugstināts asinsspiediens 30–40% pacientu.
  • Aptuveni trešdaļai grūtnieču no 12. līdz 30. grūtniecības nedēļai novēro elpošanas traucējumus miegā ar skābekļa līmeņa samazināšanos asinīs, kas var radīt augļa defektus vai nepilnvērtīgu attīstību.
  • Tas var skart ikvienu no mums:
  • 40% iedzīvotāju nomoka miega, elpošanas traucējumi, miegainība dienā un citas problēmas.
  • 20% miega laboratorijā izmeklēto cilvēkunepieciešama ārstēšana.
  • 15–40% bērnu novērota vismaz viena miegā staigāšanas epizode, 3–4% bērnunakts staigāšana ir bieža parādība. Parasti tas sākas četru līdz sešu gadu vecumā, maksimumu sasniedzot četru līdz astoņu gadu vecumā.
  • 3% bērnu ir regulāri biedējoši sapņi, pieaugušajiem apmēram 1%.
  • 5% cilvēku cieš no periodiskām kāju kustībām miegā. Vecumā virs 65 gadiem šis skaitlis pieaug līdz pat 44%.
  • 5% cilvēku nemierīgo kāju sindroms traucē gan iemigt, gan mierīgi nosēdēt nomodā.
Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties