latvijaspirts.lv
      
2019. gada 26. marts
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
> Biedrība "Latvijas pirts"
> ES projekti
> Ar pirtslietām arī var pelnīt
> Pirts eksperts: Pirts ir labsajūta, ne sacensība!
> Biedrība Latvijas Pirts vēlas piesaistīt vairāk tūristu
> Starptautiskajā pirtnieku čempionātā uzvar Lietuvas un Krievijas pārstāvji
> Pirts pakalpojumi kļūst pieprasītāki, arī pirtnieku Latvijā netrūkst
> Latviešu pirtis iekļautas starp izcilākajiem apslēptajiem ceļojumu galamērķiem
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Ar pirtslietām arī var pelnīt


Lolita Rūsiņa, speciāli "Nedēļai", Žurnāls "Nedēļa"
02. aprīlis (2009)

 Kaut arī daudzi pieredzējuši pirtnieki atzīst, ka pirts ir senču tradīciju turpinājums un sirdslieta, tomēr viņi piekrīt, ka tas var būt arī ienesīgs bizness un perspektīvs uzņēmējdarbības veids, kas var dot papildu ienākumus. Latvijā plašākam apmeklētāju lokam ir atvērtas nedaudz mazāk kā simts vietas, kur tiek piedāvāti pirtnieka pakalpojumi.

 Latvijā ir uzcelti ļoti daudzi viesu nami un nelielas viesnīcas. Zinātāji lēš, ka pirtu varētu būt vairāk, ja viesnīcu īpašnieki novērtētu šo pakalpojumu un tā kvalitātes nozīmi, ja būtu vēl vairāk izglītotu pirtnieku un sabiedrībā būtu lielāka izpratne, ka šī joma ir veselīga dzīvesveida priekšnoteikums. Viena no prognozēm, ka nākotnē, pieaugot izmaksām par ārstnieciskiem pakalpojumiem, sabiedrība sāks domāt par profilaktisko pasākumu ekonomisko izdevīgumu. Daudzi ārzemnieki, kas apmeklē šīs "karstās vietas", to jau ir sen novērtējuši un kļuvuši par biežiem viesiem Latvijas pirtīs.

Profilakse par ekonomisku cenu

 "Ja cilvēkiem būtu lielāka interese, pieprasījums noteikti pieaugtu. Tie, kas jau ilgstoši izmanto pirts pakalpojumus, saprot, ka ir izdevīgāk ieguldīt līdzekļus veselības uzturēšanā nekā ārstniecībā," skaidro Sandra Stumbre, biedrības Latvijas pirts valdes locekle.

 Priekšstati par pirtīm katram var būt savi – vieniem tās asociējas ar padomju laika somu pirtīm, citiem ar tā dēvētajām publiskajām pirtīm, ar veselības un sporta centriem vai arī ar izbraukumu ārpus Rīgas, kur lauku vidē senču tradīciju garā tiek piedāvāti pirtnieka pakalpojumi, kas papildināti, piemēram, ar masāžu un skaistumkopšanas procedūrām.

 Biedrības Latvijas pirts pārstāve atzīst, ka ļoti daudziem tagad pirts apmeklējums ir kļuvis par obligāti nepieciešamu dzīves sastāvdaļu. Šo cilvēku loks pēdējā laikā paplašinās, arvien vairāk arī gados jauni ļaudis saskata tās apmeklējumā kaut ko vairāk nekā tikai izklaidi. Tā vairs nav tikai vieta, kur organizēt saviesīgus vakarus un svinības. Viņi šo pakalpojumu uztver racionāli – kā iespēju relaksēties un kā kvalitatīvu veselības profilaksi par ekonomiskāku cenu nekā dārgos SPA salonos un kūrortos. Par pirtīm interesējas arī topošās māmiņas. Senču tradīcijas nedēļas nogalēs ievēro arī daudzas Latvijas ģimenes. Par to, ka vajadzība pēc pirtīm palielinās, ir jāpateicas visiem, kas popularizē dabisko pārtiku, zaļo domāšanu un veselīgo dzīvesveidu.

Visvairāk – ap Rīgu

 Visvairāk pirtnieka pakalpojumi tiek piedāvāti reģionā ap Rīgu, Latgalē, Vidzemē, mazāk Kurzemē un Zemgalē. Daudzas pirtis ir apskatījuši biedrības Latvijas pirts pārstāvji. Biedrībā ir apvienojušies šis nozares entuziasti, kas ir izveidojuši nevalstisko organizāciju. Tās darbības galvenais mērķis ir veicināt šīs pakalpojumu nozares izveidi un tās produktīvu attīstību. Apskatītās Latvijas pirtis, kas atbilst biedrības speciālistu priekšstatam par kvalitatīvu pakalpojumu, tiek rekomendētas plašākai sabiedrībai.

 "Jau sesto gadu nodarbojos ar pirtslietām. Pēc iespējas apmeklējam visas pirtis, tās apskatām paši, novērtējam pakalpojuma kvalitāti, aprīkojumu, nepaļaujoties uz tūrisma informācijas resursiem. Visvairāk pirtu ir izveidots ap Rīgu. Ļoti liels potenciāls ir Latgalē. Tur ir gan pirtnieki, gan interesanti papildpakalpojumi, kas saistīti ar skaistumkopšanu. Bijām pārsteigti par pirtnieku izdomu, labvēlīgo attieksmi pret apmeklētajiem. Uzmanība tiek pievērsta tam, kā pirtnieks strādā, aprīkojumam, saskarsmes kvalitātei un pakalpojumiem. Šo vietu apmeklētājs tagad ir kļuvis zinošāks. Ar šādiem klientiem pirtniekiem ir vieglāk strādāt, jo viņi saprot, kāds pakalpojums tiek piedāvāts," par pirts izvērtēšanu stāsta Stumbre.

 Tie, kas nodarbojas ar pirtslietām, to dara jau ilgāku laiku. Jaunu pirtnieku ir ļoti maz. Pirtnieka arods ģimenē nereti tiek pārmantots. Ir gadījumi, kad cilvēki, kas uzsākuši lauku tūrisma biznesu, uzbūvē vienu pirti savām vajadzībām, otru – viesiem. Latvietim ir tāda daba – pats nelabprāt ies pirtī, kur ir notikušas neskaitāmas svinības un ko apmeklējis liels cilvēku daudzums. Ir vairākas ģimenes, kurās gan vīrs, gan sieva ir pirtnieki. Viņi nenogurstoši mācās, apmeklē seminārus un iegūst zināšanas. Dažiem ir jau tik augsta kvalifikācija un pieredze darbā ar klientiem, ka viņi varētu strādāt prestižā SPA salonā. Tomēr viņi neskatās uz šo pakalpojumu kā uz biznesu, bet vairāk kā uz vaļasprieku. Pirts procedūras viņi piedāvā ļoti šauram draugu un paziņu lokam.

Arods nav viegls

 Laba pirtnieka darbs ir jāprot novērtēt. Tās ir ne tikai zināšanas, bet arī ļoti smags fizisks darbs, ko nedrīkst pārdozēt, citādi tas slikti ietekmē pirtnieka veselību. "Lai nezustu kvalitāte un nenodarītu sev pāri, vienā vakarā kārtīgi noperu vienu divus cilvēkus. Ar aizdomām skatos uz kolēģiem, kuri vienā vakarā per astoņus un vairāk cilvēku," profesijas specifiku skaidro pirtslietu zinātājs Ziedonis Kārkliņš.

 Viņš uzskata, ka pirtis ir ne tikai tautas veselības avots, bet arī labs veids kā ieinteresēt ārzemju tūristus. Tradicionālā latviešu pirts viņiem šķiet ļoti eksotiska. Reiz to izbaudījuši, viņi vēlas Latvijas pirtis apmeklēt vēlreiz. Lai ļautos tās vilinājumam, ārzemnieki bieži grib redzēt apliecinājumu – sertifikātu, ka pirtnieks drīkst pērt.

 "Ja cilvēks ir izlēmis uzsākt šādu uzņēmējdarbību, viņam ir jāsaprot, ka tas ir amats, kas ir pamatīgi jāapgūst. Tas nozīmē ne tikai māku darboties ar pirtsslotām. Šis arods nav viegls, tāpēc svarīgi, ka pirtnieks pats spēj savu veselību saglabāt. Domāju, ka ir jābūt pamatzināšanām medicīnā un psiholoģijā, jāmāk saprasties ar dažādiem cilvēkiem. Vēl ir jāprot arī pastāstīt par pirts procedūru, lai nezinātājs saprastu, kādu pakalpojumu viņš saņem. Pirtniekiem ir jādomā par šo procedūru sabalansētību un ilgumu. Šī uzņēmējdarbība nav iedomājama bez "odziņas", piemēram, relaksējošas masāžas, aromaterapijas, skaistumkopšanas maskām. Nereti pirts kvalitāti uzlabo, izmantojot papildaprīkojumu, piemēram, modernas krāsnis, akmeņus. Nesen populārs kļuvis žedīta akmens, kas rada ļoti vieglu tvaiku un kam ir labvēlīga ietekme uz veselību," runājot par pirts izveidi, teic Stumbre. Viņa ir pārliecināta, ka komunikabls pirtnieks klientam var piedāvāt jebkādu papildpakalpojumu un padarīt pirts procedūru vēl interesantāku.

 Ja pirtniekam veidojas sava klientūra un viņa spējas tiek novērtētas, arī pieprasījums pieaug. Ir pat tādi amata meistari, pie kuriem ir jāpierakstās vismaz mēnesi uz priekšu. Viņiem nav vajadzības reklamēties, jo klientu ir pietiekami.

 "Lai apmeklētājus ieinteresētu, pirtnieki papildina savas zināšanas un ievieš jauninājumus. Piemēram, Latgalē nesen viesojāmies pie pirtnieces, kura pārsteidza ar ideju, kā var izmantot saldētas ogas un no tām izgatavot dažādas skaistumkopšanas maskas. Tas bija atraktīvi un ļoti pozitīvi," secina Stumbre.

 "Uzskatu, ka šajā nozarē nav lielas konkurences, jo nav nemaz tik daudz pieredzējušu pirtnieku. Ja nākotnē medicīnas pakalpojumi kļūs dārgāki, pirtnieku arods varētu būt ļoti pieprasīts. Profilaksei ir arvien lielāka nozīme. Ir pierādīts – ja cilvēks iet regulāri pirtī, viņš mazāk slimo," par pirts priekšrocībām pārliecināts pirtnieks Gvido Zinkevičs.

Piedāvā licencētas mācību programmas

 Biedrības Latvijas pirtis valdes priekšsēdētāja Baiba Leja atzīst, ka pašlaik aktuāli ir izglītības un darba aizsardzības jautājumi.

 Jaunie pirtnieki savas zināšanas var papildināt pie pieredzējušiem pirtniekiem un arī apgūstot mācību programmas. "Par relaksācijas procesu un tā kvalitāti atbildība ir jāuzņemas pirtniekam. Tagad pirts apmeklētājam nepietiek ar to vien, ka pirtnieks norāda, kur ir pirts, un iedod zaru slotiņu. Klienti vēlas saņemt kvalitatīvu procedūru, kurā piedalās pats pirtnieks. Vai viņš ir gatavs uzņemties atbildību par klientu, vai spēj piedāvāt tādus pakalpojumus, kādus vēlas apmeklētājs, – tie ir jautājumi, par kuriem tiek runāts profesionālā vidē un apmācību laikā," uzsver Baiba.

 Biedrība organizē ne tikai praktiskās pieredzes apmaiņu, bet arī aicina apgūt profesiju Pieaugušo izglītības centrā, kur pieejamas Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldes licencētās mācību programmas: Pirts darbi (pirtnieka palīgs), Pirts zinības (pirtnieks), Relaksācija ar pirts slotiņām (pēršanas tehnika), Ķermeņa kopšana pirtī (skaistumkopšana) un Relaksācija pirts procedūrā (masāža).

 "Šāda prakse Latvijā nav bijusi, agrāk interesentus individuāli apmācīja pirtnieki, tika rīkoti pieredzes apmaiņas semināri. Tagad pirmo reizi piedāvāsim licencētas programmas," skaidro Leja. Viņa atzīst, ka aktuāla ir arī drošība pirtī. "Šovasar esam izbraukājuši daudzas pirtis, izpētījuši iespējamos apdraudējumus, kādi varētu būt klientam, pirtniekam un arī saimniekam. Pašlaik apkopojam datus, tiek izstrādāti arī ieteikumi pirtniekiem," stāsta biedrības vadītāja. Uzmanība tiek pievērsta slidenajām grīdām, elektroinstalācijām, ugunsdrošības jautājumiem, applaucēšanās riskiem.

 "Vēlētos, lai patērētāji uztvertu, ka biedrība ir kvalitātes garants, un izmantotu mūsu ieteikumus. Sadarbībā ar ieinteresētiem uzņēmējiem nākotnē esam iecerējuši izveidot informatīvu bāzi, kurā būtu pieejamas nepieciešamās ziņas par konsultācijām, pakalpojumiem un produktiem, kas ir saistīti ar pirti, sākot ar tās izbūvi un aprīkojumu un beidzot ar apmācībām. Daudzi, kas vēlas nodarboties ar pirts lietām, grib to darīt iespējami profesionālāk un meklē zinošus speciālistus," par biedrības iecerēm saka Stumbre.

Jāizstrādā profesijas standarts

 Profesiju klasifikatorā pirtnieka amats ir saglabājies no padomju laikiem. Taču tam nav profesijas standarta. Tas nozīmē, ka nav izstrādātas kvalitātes prasības un kritēriji. Biedrība Latvijas pirtis ir uzsākusi sadarbību ar Profesionālās izglītības attīstības aģentūru un noskaidrojusi prasības, lai sāktu veidot profesijas standartu.

 Stumbre uzskata, ka biedrībai ir jādefinē, kas ietilpst pirts pakalpojuma minimumā un kas ir ekstras un bonusi. Runājot par pakalpojuma cenu līmeni Latvijas pirtīs, biedrības pārstāve atzīmē, ka tas ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, ja pirts atrodas netālu no Rīgas, apmeklētājs samaksās krietni vairāk nekā Latgalē. Cenas svārstās no pieciem līdz 40 latiem par vienu reizi. Ja ir augsta cena, pirtniekam ir jāprot paskaidrot, ar ko šī procedūra atšķiras no lētākiem piedāvājumiem. Jo dārgāks pakalpojums, jo vairāk papildelementu, piemēram, masāža, skaistumkopšanas procedūras.

 "Pagaidām ir daudzas neskaidrības, jo katrs piedāvā savu pirts procedūras versiju. Šāda situācija var samulsināt patērētājus. Pakalpojuma ņēmējam ir tiesības zināt, kam pirts procedūrā ir jābūt obligāti un kas tajā ietilpst," domā Stumbre. "Latvijā vēl ir ļoti daudz vietu, kur varētu būt pieejami pirts pakalpojumi. Šai nozarei ir attīstības potenciāls. Svarīgi, lai pirts īpašnieki apzinātos, ka nepieciešama ieinteresēto vietējo iedzīvotāju apmācība. Tas ir ekonomiski izdevīgāk nekā aicināt pirtnieku no tālienes. Pirtniekam ir jādzīvo netālu, lai varētu sniegt pakalpojumus, kad tie ir nepieciešami. Uzskatu, ka pirts kompleksa izveide ir perspektīvs bizness, kas var radīt vietējiem iedzīvotājiem jaunas darba vietas.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties