latvijaspirts.lv
      
2019. gada 21. jūlijs
Atgriezties uz sākuma lapu >>>
Novadu tradīcijas pirts celtniecībā
Kokorovīšu pirts
Spirēnu pirts
Ķoderu pirts ar vārāmo namiņu
Zīdeņu pirts
Kalna Kundziņu pirts
Mauru sētas dūmu pirts
Jaunrūnu pirts ar dzīvojamo kambari
Ilgupju pirts
Latgales sīkzemnieka sētas pirts
Krievu zemnieka sētas pirts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Brīvības gatve 440, LV - 1056, Rīga
T.: 67994106 (ekskursiju pieteikšana)
T.: 67994515 (kase/inform. par apskatei atvērtajām ēkām)
T. 67994510 (administrācija)
Fakss: 67994178
E-pasts: info@brivdabas-muzejs.lv

http://virmus.ri.lv/

www.brivdabasmuzejs.lv

Spirēnu pirts

Infromācijas avots: www.muzejs.lv


Ēka celta 1862. gadā bij. Liepājas apr.
Nīcas pag. "Spirēnos",
muzejā uzstādīta 1932 gadā.
No laukakmeņiem krauta krāsns.

 "Mūsdienu latviešu pirtī ir neliela priekštelpa, kur atstāj drēbes, un lielāka telpa ar krāsni. Vecākās krāsnis /sieva sēž kaktā, pilns klēpis rāceņu/ ir ļoti vienkāršas, tajās nekas nav mūrēts: lielāki gareni akmeņi jumtveidīgi saslieti tā, lai zem tiem var iekurt uguni un virsū sakraut laukakmeņus.

 Skursteņi ir tikai visjaunākā laika krāsnīm. Vienalga, vai skurstenis ir vai tā nav, kurināšanas laikā pirtī ir dūmi. Kad uguns ir izkūrusies, uz akmeņiem uzlej aukstu ūdeni. Kad pēdējie dūmi un pirmais tvaiks ar pirtsslotu no sienām un griestiem noslaucīti un no telpas izlaisti, tad aiztaisa logu ailas un durvis un pēršanās var sākties.

 Pirts apmeklētāji svīzdami guļ uz sola - "lāvas" un pārmaiņus pēra cits citu ar lapotu bērzu zaru slotu /vīrs iet uz tiesu, zaļa kančuka padusē/. Karsto ūdeni nesa vai nu no virtuves vai, karsēja uz vietas, baļļās ar aukstu ūdeni metot nokarsētus akmeņus.

 Somu tautām vārds "pirtti" apzīmē gan pašu pirti, gan mazgāšanos tajā, tāpēc jāpiekrīt Tomsena atziņai, ka šīs tautas gan vārdu, gan visu ar pirti saistīto ir iemācījušās un aizguvušas no latviešiem" ( A.Bīlenšteins. 1907.g).

 

galerija