latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
> Jauku Jums lasīšanu!
> Pirts veidi
> Pirts evolūcijas vēsture
> Melnās (dūmu) pirtis
> Pirts folklora
> Tautas ticējumi
> Vasaras saulgriežu pirts
> Ziemas saulgriežu pirts
> Ziemassvētku pirts
> Veļu laika rituālā pirts
> Pētām pirts veidus
> Saulgriežu pirts maģija
> Saulgriežu pirts veselai miesai un garam
> Saulgožu pirts rituāls
> Saules Pirts - pirts rituāls, sauna ritual, банный ритуал, Viesturs Luka-Indāns
> Ražots Latvijā - Baltā pirts
> Pirts rituāls vasaras saulgriežos
> Pirtīžas
> TV Spektrs: Laikmets, personības, notikumi - Pirtis (14.01.2013.)
> Noslēpumainie pirts rituāli – līgavām, zīdaiņiem un citiem
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Veļu laika rituālā pirts


 Autors: Ziedonis Kārkliņš

 Šī ir tradīcija, kuras uzdevums ir uzturēt dzīvu dzimtas vienotības ideju un kas izpaužas sakrālajā veļu mielastā, kad vienreiz gadā satiekas senču dvēseles ar dzīvajiem dzimtas pārstāvjiem. Mirušo gari kādā paralēlajā pasaulē ir piederīgi un uzticīgi savai dzimtai ar savām tiesībām, kas dzīvajiem jārespektē.

 Pienākumi pret mirušajiem latviešu nerakstītajā ētikas kodeksā ieņem svarīgu vietu. Dažādās Latvijas vietās veļi saukti dažādi – velēnieši, iļģi, pauri, ķauķi, urguči, vecajie.

 Arī veļu laiks dažādās Latvijas vietās atzīmēts dažādos laikos. Tradicionāli tas ir bijis no Rudenājiem (23. septembris) līdz Mārtiņiem (10. novembris).

 Arī tradīcijas, kā veļi tika mieloti, ir diezgan dažādas. Tas tika darīts rijās, pirtīs, klētīs, istabās, pie lieliem svētakmeņiem un citās vietās. Tradicionāli ir tas, ka veļu mielastam gatavoja to pašu labāko, jo ir ražas laiks, kad visa kā ir gana.

 Kādēļ veļiem tika izrādīta šāda cieņa, un kas ir velis mūsdienu ezotēriskajā skatījumā? Kad cilvēks no šīs pasaules aiziet viņsaulē, šajā pasaulē paliek cilvēka fiziskais ķermenis, kas tiek apglabāts, bet cilvēka enerģētiskie ķermeņi pāriet citā dimensijā, kura ar mūsu maņu orgāniem gandrīz nav uztverama, bet kura reāli eksistē. Tur enerģētiskie ķermeņi pakāpeniski cits no cita atdalās, pārvietojoties tālāk.

 To cilvēka enerģētiskās struktūras daļu, kas paliek mums vistuvāk un kas reāli arī kontaktējas ar mums, sauc par veli. Būtībā veļi pārvēršas par tādiem kā dzimtas sargeņģeļiem, kas sargā mūs, dod svētību tam, ko mēs darām, ja rīkojamies pareizi, dod padomu, ja tas ir vajadzīgs. Tādēļ arī mūsu senči izrādīja veļiem tik lielu cieņu. Arī mums būtu jāturpina šī tradīcija, ja gribam, lai mūsu darbam būtu svētība. Diemžēl pēdējā laikā šī tradīcija ir pabālējusi.

 Piedāvāju vienu no šīs tradīcijas ievērošanas veidiem. Brīdinu, ka tas ir emocionāli daudz spēcīgāks variants par vienkāršu veļu mielasta nolikšanu klusā vietā, bet ir arī ar daudz spēcīgāku efektu. Tāpēc arī pret šo rituālu jāizturas nopietni. Tas nav kārtējā jautrā izklaide.

 Tātad – veļu laika rituālā pirts. Tās būtība – vispirms attīrīšanās pirms kontaktēšanās ar senču gariem, tad cieņas izrādīšana un kontaktēšanās. Tādēļ pirts process tiek veidots kā attīrīšanās process, parasti bez skaistumkopšanas, masāžas un citām procedūrām.

 No procedūrām varētu palikt ierīvēšanās ar sāli. No slotām pēršanās procesā tiek izmantotas apses, vībotnes, vērmeļu, kadiķu, pīlādžu, bērzu, ozola, kļavas, oša, priežu slotiņas. Vēlamas arī daudzas ūdens procedūras.

 Kad pēršanās ir beigusies, pērtuve tiek rūpīgi iztīrīta un sakārtota. Tajā tiek novietoti tīra ūdens trauki, kur veļiem mazgāties, spēcīgi aromātiski maisījumi, ko uzmest uz akmeņiem. Mazus bērnus, kas nevar ilgi nosēdēt mierīgi, labāk aizsūtīt mājās. Tad pērtuvi visi atstāj.

 Katrs rituāla dalībnieks ir iepriekš sagatavojis slotiņu, ar ko pērties saviem senču gariem. Tā var būt jau vasarā speciāli sagatavota kokteiļslotiņa vai arī pirms paša pirts procesa no dažādu slotu zariņiem izveidota slotiņa. Vēl katram dalībniekam ir savs šķīvis vai bļodiņa, kurā ir sarūpēts veļu cienasts – no visa laba pa druskai. Gan maizīte ar medu, gan kāds ābols, gan gaļas gabaliņš utt. Vēl ir arī krūzīte ar kaut ko dzeramu – tīru ūdeni, sulu, pienu, labu alu.

 Tad rituāla dalībnieki pa vienam iet pērtuvē un domās ielūdz tur savus senču garus nopērties un pamieloties. Slotiņu novieto uz lāvas, bet cienastu uz pirmā lāvas pakāpiena. Tad pērtuvi atstāj, klusi apsēžas priekštelpā un, pieverot acis, mēģina kontaktēties ar saviem veļiem, gan izsakot viņiem pateicību, gan arī paprasot padomu savai rīcībai. Var arī sakārtot attiecības ar aizgājējiem.

 Tā rituāla dalībnieki cits aiz cita bez runāšanas novieto pērtuvē cienastu, atgriežas priekštelpā un iegrimst pārdomās. Pavadiet šajā stāvoklī, cik ilgi jūtat vajadzību, un tikai tad atveriet acis. Arī pēc tam pasēdiet klusu un mierīgi, līdz pēdējais rituāla dalībnieks atver acis. Tas var ilgt apmēram pusstundu. Nesatraucieties, ja no pērtuves atskan dažādas skaņas.

 Atverot acis, domās pasakiet paldies saviem veļiem par to, ka viņi ir bijuši šeit un devuši svētību un padomu. Kad pēdējais ir atvēris acis, pasēdiet klusumā vēl minūtes desmit un tad varat klusi atstāt pirti. No rīta slotiņas un ēdienu no pērtuves savāc un sadedzina tīrā ugunskurā.

 Izklausās ļoti vienkārši, bet, ja jūsu attieksme pret to būs nopietna, jūs iegūsiet ļoti spēcīgu, patīkamu emocionālu pārdzīvojumu un jūsu dzīvē var kaut kas mainīties uz labo pusi. Tādēļ pamēģiniet atjaunot senās tradīcijas. Veiksmi!

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties