latvijaspirts.lv
      
2019. gada 22. septembris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Aizsargājamie augi


Aizsargājamie augi, kurus aizliegts plūkt
Augi ir aizsargājami. Iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia).
Neskatoties uz to, ka tā ir aizsargājama, visnežēlīgāk Latvijas florā izplūktais augs smaržīgo ziedu dēļ. Smaržīgā naktsvijole ir daudzgadīgs, slaids, vidēji liels orhideju dzimtas lakstaugs, kas plaši izplatīts Eirāzijā un zied jūnijā un jūlijā.Naktsvijoles ir samērā neizvēlīgas - tās aug gan sausos, gan pārmitros mežos un krūmājos, tomēr visbiežāk - pļavās. Dekoratīvo īpašību dēļ smaržīgās naktsvijoles bieži tiek izplūktas, tāpat negatīvu ietekmi atstāj arī pļavu rekultivācija un mēslošana. No līdzīgās zaļziedu naktsvijoles (P.chlorantha) smaržīgo naktsvijoli var atšķirt pēc smaržīgajiem ziediem un paralēlajām putekšnīcām - zaļziedu naktsvijoles ziedi nesmaržo, bet putekšnīcas ir slīpi atvirzītas, liecina enciklopēdijas Latvijas daba dati. Smaržīgā naktsvijole ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.
Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha).
Atšķirībā no smaržīgās naktsvijoles ziedi tikpat kā nesmaržo, lapām ir apaļāki gali.
Šaurlapu lakacis (Pulmonaria angustifolia).
Aug platlapju mežos, gravās. Ziedi sākumā ir sārti violeti, vēlāk kļūst zili violeti vai zili. No dziedniecības lakača, kurš nav aizsargājams, to var atšķirt pēc auga šaurajām un garajām lapām (šaurlapu lakacim lapas ir 2 – 3 centimetrus platas, dziedniecības – 3 – 9 centimetrus platas).
Laksis jeb mežloks (Allium ursinum)
Saukti arī par meža ķiplokiem vai krieviski čeremša.
Aug ēnainos platlapju mežos, gravās. Lapām ir ķiploku smarža un garša, tās ir plānas, maigas, ar izteiktu dzīslu. Pavasara sezonā viens no biežāk sastopamajiem aizsargājamiem augiem savvaļā ir laksis jeb mežloks (Allium ursinum). Maijā lakši kļūst pamanāmi ar balto ziedu čemuriem, kas uzzied tieši šajā laikā, taču nevajadzētu krist kārdinājumā, jo Latvijā lakši ir reta un aizsargājama suga, kas iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Ziedēšanas laikā lakši ļoti izteikti smaržo pēc ķiplokiem, tāpēc tie neviļus kārdina nonākt uz pusdienu šķīvja, tomēr savvaļā augošie lakši noteikti nedrīkst tikt izmantoti nekādā veidā. Lakši nudien ir ļoti bagātīga vitamīnu buķete, tomēr tos drīkst izmantot tikai tad, ja tie audzēti un realizēti piemājas saimniecībā. Lakšiem patīk koku radītas ēnainas vietas, tāpēc saules apspīdētās vietās tie nelabprāt augs un tur tos būs grūti sastapt, taču ir iespējams iegādāties lakša sēklas vai stādiņus ieviešanai piemājas dobē, tad varēs ne tikai ar acīm baudīt, bet arī nogaršot lakšus.

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)
Krāšņākā Latvijas savvaļas orhideja. Apziedņa lapas ir sarkanbrūnas, lūpa – liela, dzeltena, uzpūsta. Sastopama reti – kaļķainā augsnē lapu koku, jauktos vai egļu mežos. Pavisam drīz Latvijas pļavās, mežos, purvos un uz zemes parādīsies orhideju dzimtas augi, kas ir aizsargājami un ļoti reti sastopami, tāpēc tos nevajadzēt sajaukt ar pļavas puķēm, ar kurām bez sirdsapziņas pārmetumiem var rotāt māju. Ziedi sastopami divdzimumu, reti viendzimuma, seglapu žāklēs vārpās, skarās vai ķekaros, retāk pa vienam. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas par 180 grādiem, līdz ar to apziedņa augšējās lapas, arī lūpa, kas parasti ir lielāka un spēcīgi attīstīta, atvērtā ziedā ir vērsta uz leju, bet apakšējās apziedņa lapas uz augšu. Viena no zināmākajām orhideju dzimtas aizsargājamām sugām ir vīru dzegužpuķe (Orchis mascula), kas raksturīga ar diezgan lieliem ziediem un sārtu vai violetu apziedni. Latvijā sastopamas 32 savvaļas orhideju sugas, tāpēc ir grūti raksturot tās visas un pēc tam katram pašam tās iegaumēt. Vislabākais ieteikums šādās situācijās ir neplūkt tos augus, par kuru izcelsmi nav pārliecības. Dzeltenā dzegužkurpīte ir daudzgadīgs, vidēji augsts (20-70 cm), diezgan masīvs orhideju dzimtas lakstaugs, kas reti sastopams Latvijā, turklāt atradņu skaits aizvien samazinās. Dzegužkurpītes aug nelielās grupās auglīgos mežos, arī mežmalās un meža pļavās. Zied maija beigās un jūnija sākumā - lieliem dzelteniem ar brūnu ziediem. Dzeltenā dzegužkurpīte ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

 

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica)
Viena no visbiežāk tirgotajām orhidejām. Lapas plankumainas, aug mitrās, purvainās pļavās, krūmājos, zāļu purvos.
Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata)
Lapas plankumainas. Tāpat kā Baltijas dzegužpirkstīte aug mitrās, purvainās pļavās, krūmājos, zāļu purvos, nespeciālistam vienu no otras atšķirt neiespējami.
Gada staipeknis (Lycopodium annotinum)
Bieži izmantots ziedu kompozīcijās, spurains, var sasniegt 1 – 2 metru garumu. Gada staipeknis -- sevišķi iecienīts ziedu pušķos.
Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum)
Nav spurains, lapas galā bezkrāsaina smaile vai tāds kā matiņš.
Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula L.)
Daudzgadīgs, aptuveni 15-50 cm augsts lakstaugs. Viņas var būt bez plankumiem vai plankumainas. Pieziedlapu nav. Ziedi (no 5 līdz 50), sakārtoti skrajā ziedkopā. Ziedi sarkani vai purpurvioleti, retāk balti.  Latvijā zied no maija vidus līdz jūnijam.
Bruņcepuru dzegužpuķe (Orchis militaris L.) Bruņcepuru dzegužpuķes ir diezgan masīvi, vidēji augsti orhideju dzimtas lakstaugi, kas Latvijā ir diezgan reti sastopami, turklāt ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā trešajā kategorijā. Maijā un jūnijā ziedošie augi atrodami mitrās pļavās, krūmājos, atmatās, retāk - mežu laucēs. Saimnieciskās darbības dēļ atradņu skaits Latvijā sarūk, liecina Dabas pārvaldes rīcībā esošie dati. No citām dzegužpuķēm viegli atšķirama pēc lielajām, gaišzaļajām lapām un īpatnējā zieda.
Sibīrijas skalbe (Iris sibirica)
Sastopama ļoti reti – mitrās pļavās, mežos. Līdzīga dārzos audzētajiem īrisiem, taču ar divreiz mazākiem, ziliem ziediem. Biežāk sastopama purva skalbe ar dzelteniem ziediem, kura nav aizsargājama. Sibīrijas skalbes ir ļoti dekoratīvi īrisu dzimtas lakstaugi, kas parasti aug grupās un zied maijā un jūnijā. Dekoratīvo īpašību dēļ šis augs daudzviet tiek audzēts dārzos kā krāšņumaugs, Latvijā - gandrīz visā teritorijā. Savvaļā Sibīrijas skalbes aug nelielās grupas mitrās mežmalās un meža pļavās, purvainās pļavās, zāļu purvos ezeru ieplakās un grāvjos, tiesa, nosusināšanas un pļavu kultivēšanas dēļ savvaļā skalbes izzūd. Ņem vērā, Sibīrijas skalbe ir indīgs augs, tā vielas izraisa caureju un vemšanu! Sibīrijas skalbe ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Dobais cīrulītis (Corydalis cava)
Reti sastopams. Atšķirībā no citiem cīrulīšiem, dobajam cīrulītim ķekarā ir ļoti daudz (10 – 20) ziedu. Grūti atšķirt no selekcionētajiem cīrulīšiem.
Pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis)
Nedaudz atgādina pļavās bieži sastopamo biteni. Ziedi nolīkuši. Zied, lapām plaukstot. Tie, kas izbaudījuši pavasara pastaigas mežā, pavisam iespējams, jau pamanījuši netipiski krāšņās, ar lieliem, violetiem ziediem un dzeltenu viduci augošās meža silpurenes (Pulsatilla patens) un pļavās augošās pļavas silpurenes (Pulsatilla pratensis). Arī šis augs ir aizsargājams ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Eiropā, turklāt to aizsardzībai paredzēts veidot arī mikroliegumus. Diemžēl cilvēku nezināšanas dēļ, šis augs vairs nav sastopams Rīgas un Jūrmalas apkaimē, taču Latvijas austrumdaļā un vidusdaļā, kur ir sausie, smilšainie priežu sili, virsāji, mētrāji un damakši, tās vēl ir sastopamas. Violetie ziedi tik tiešām ir ļoti krāšņi, koši un pavasarim atbilstoši, tomēr par tiem vajadzētu priecāties dabā, ne vāzē ar jau noplūktiem ziediem, citādi pēc pāris gadiem tie nebūs satopami vairs it nemaz. Ja ir vēlēšanās šos ziedus ieviest piemājas dārzā, noteikti nedrīkst tos plūkt pat pēc noziedēšanas, jo augā vēl atrodas sēklas. Tā vietā ir iespēja izvēlēties un iegādāties kādu augu no plašā kultūršķirņu klāsta
Meža silpurene (pulsatilla patens)
Atšķirībā no pļavas silpurenes, kurai ziedi ir nolīkuši uz leju, tā ir dekoratīvāka, tāpēc cieš no masveida ievākšanas auga ziedēšanas laikā. Tirgotāju negausība var iznīcināt šo sugu.
Purva dzeguzene (Epipactis palustris)
Latvijā tā ir diezgan bieži sastopama. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Daudzgadīgs, diezgan liels (30-70 cm) lakstaugs. Latvijā zied no jūnija otrās puses līdz augustam.
Meža vizbulis (anemone sylvestris)
Galvenokārt sastopams Daugavas ielejā, audzē arī akmensdārzos. Augums neliels 15 – 20 cm. Tas ir lielākais no Latvijā sastopamajiem vizbuļiem. Zied maijā, jūnijā. Dažreiz uzzied otrreiz rudenī. Vēl kāds neparasts, bet reti sastopams augs, kas nepaliek nepamanīts savas skaistās pievilcības dēļ, ir meža vizbulis (Anemone sylvestris). Šis ir maijā un jūnijā ziedošs gundegu dzimtas augs, kas ir vislielākais no Latvijā sastopamajiem vizbuļiem. Pavasarī šis augs sastopams akmeņdārzos, stādījumos zem lielajiem kokiem vai starp krūmu grupām, priežu mežos, mežmalās, kaļķainās augsnēs vai dolomītas atsegumos, parasti nelielās grupās.
Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus)
Līdzīga savai dārza radiniecei, taču jumstiņu gladiolai ziedu ir nedaudz (3 – 7), tie ir mazāki – līdz 4 centimetrus gari, tumši violeti sārti. Aug mitrās pļāvās, zied pēc Jāņiem. Jumstiņu gladiola ir daudzgadīgs, liels (40-120 cm) īrisu dzimtas lakstaugs, kas sastopams austrumu un centrālās Eiropas kontinentālajā daļā, kā arī dažviet Āzijā. Latvijā atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas novērotas palieņu pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās, īpaši Daugavas un Lielupes ielejā un tuvākajā apkārtnē. Biotopu pārveidošanas dēļ atradņu skaits valstī būtiski samazinājies. Jumstiņu gladiola ir viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā; lielākās populācijas stingri aizsargājamas, atgādina Dabas pārvaldes speciālisti. Augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Plakanstaipekņi jeb briežradziņi (Diphasiastrum complanatum)
Latvijā aug 2 plakanstaipekņu sugas: parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum) un trejvārpu plakanstaipeknis (Diphasiastrum tristachyum). Abas sugas Latvijā ir aizsargājami augi un ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Aug sausos priežu mežos. Parastais plakanstaipeknis ir mūžzaļš, daudzgadīgs augs ar plakanu, ložņājošu stublāju un vertikāliem zariem, kas veido vēdekļveida pušķus. Tautā saukti arī par briežradziņiem, kurus nezinātājam viegli sajaukt ar tūjas zariem. Šie augi aug ļoti lēni. Lai no izbirušas sporas sāktu augt staipeknis, paiet apmēram 15 gadi.
Parastā purvmirte, balzāmkārkliņš (Myrica gale) 
Krūms, kur sievišķie un vīrišķie ziedi nav uz viena auga. Suga Latvijā aizsargājama un atļauta ierobežota tās izmantošana. Augs tiek izmantots medicīnā un pārtikas rūpniecībā. Parastā purvmirte ietilpst arī balzamu recetēs. Īsto - tipisko aromātu Rīgas melnajam balzāmam piešķir tieši parastās purvmirtes sveķi. Parastā purvmirte ir līdz metru augsts krūms ar aromātiskām lapām.

 

Parastā zalktene - (Daphne mezereum L.)
Parastā zalktene ir 50-150 cm augsts krūms ar iedzelteni pelēcīgu mizu. Ziedi rožaini, retāk balti, smaržīgi, atgādina ceriņu ziedus, attīstās tieši uz zariem pirms lapu plaukšanas aprīlī, maijā. Tāpēc arī tautā parasto zalkteni vietām sauc par “meža ceriņiem”. Parasto zalkteni vietām kultivē arī parkos, dārzos un apstādījumos kā augu, kas ļoti dekoratīvs ir gan pavasarī ziedu laikā, gan arī vēlāk vasarā, kad nogatavojas augļi.
Parastā zalktene ir ļoti indīgs augs - visas auga daļas ir indīgas, bet jo sevišķi augļi un miza, kas satur glikozīdus dafnīnu vai dafnetoksīnu kā arī sveķveidīgu vielu - mezereīnu. Dafnīns atrasts gan mizā, gan arī ogās, mezereīns - ogu sēklās. Mizā mezereīna daudzums ir 0,04 %. Žāvēta auga toksiskums nemazinās. Bērniem saindēšanās izpausmes var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet 2-3 lapas vai ogas var izraisīt nāvi. Pieaugušajiem nopietnas saindēšanās izpausmes un pat nāves cēlonis var būt 10-12 lapu vai ogu apēšana.
Saindēšanās izpausmes ir izteikts ādas un gļotādas kairinājums, plakstiņu, lūpu, deguna gļotādas, rīkles, ādas pietūkums un apsārtums, sāpes kairinājuma vietās, čūlas. Parādās arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi - nelabums, siekalošanās, vemšana, vēdera sāpes, ūdeņaina vai asiņaina caureja, kā arī miegainība, galvassāpes, delīrijs, nespēks, krampji. Smagos saindēšanās gadījumos - nesamaņa, nāve.
Tādas saindēšanās izpausmes kā ādas apsārtums un čūlas var izraisīt arī neuzmanīga zalktenes stādījumu apkopšana (pieskāršanās, plūkšana). Nekādā gadījumā nevienu auga daļu nedrīkst arī ņemt mutē un košļāt. Auga toksīni stipri bojā arī zobus.
Meža tulpe (Tulipa sylvestris)
Šī tulpe ir sens muižu un parku augs, kas pakāpeniski pārgājis savvaļā, izturot bargās ziemas. Pārsvarā aug grupās vecos parkos vai to apkaimē un upju palieņu pļavās. Meža tulpe ir daudzgadīgs, vidēji liels: 20-50 cm, dekoratīvs augs. Zied maijā. Sīpoliņi ir nelieli, ziedi dzeltenā krāsā. Meža tulpe skaitās dārzbēgle. Aug ēnainās vietās, bet tad mazāk zied. Ziemas sala izturīgās, tomēr ļoti maz saglabājušās meža tulpes (Tulipa sylvestris) pārsvarā aug grupās vecos parkos vai to apkaimē un upju palieņu pļavās. Meža tulpes ir ar gracioziem, dzelteniem un nedaudz aromātiskiem ziediem. Savulaik šis krāšņumaugs bija ļoti izplatīts, taču tagad tas vairs retumis sastopams. Šis augs ir daudzgadīgs, tāpēc vienviet tas var būt sastopams vairākus gadus pēc kārtas, taču parasti tas aug grupās ar citām meža tulpēm. Meža tulpes pavasarī sastopamas pārsvarā valsts dienvidu un rietumu daļā.
 

Lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora) ir daudzgadīgs, liels (50-120 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs, galvenokārt sastopams Austrumeiropā, bet Latvijā - nevienmērīgi: galvenokārt novērots valsts ziemeļrietumu daļā, reti - centrālajā un dienvidaustrumu daļā, ļoti reti rietumu daļā. Lielziedu uzpirkstīte aug skrajos un sausos mežos, mežmalās, atklātās vietās, nereti veido lielas grupas. Stāvā, nesazarotā stublāja galā no jūnija vidum līdz augustam parādās lieli, dzelteni zvanveida ziedi, kuriem iekšpusē ir brūngans tīklveida zīmējums. Lai gan uzpirkstīte ir ārstniecības augs, tā ir arī ļoti indīga. Augs ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea (L.) R. Br.)ir daudzgadīgs, 25-70 centimetrus augsts orhideju dzimtas lagstaugs, kas Eiropā sastopams gandrīz visā kontinentā, neiekļaujot galējos rietumus un dienvidus. Latvijā odu gimnadēnija aug diezgan bieži, īpaši valsts centrālajā daļā, visbiežāk novērota skrajās, kūdrainās pļavās vai kaļķainos zāļu purvos. Sugu apdraud augsnes rekultivēšana, mēslošana un pļavu aizaugšana ar krūmiem vai kokiem, tāpat arī pļavu nosusināšana. Augi strauji izzūd, pielietojot minerālmēslojumu. Atšķirībā no līdzīgajām dzegužpuķēm un dzegužpirkstītēm (Orchis spp., Dactylorhiza spp.) odu gimnadēnijas sārti violetie ziedi ir sīkāki un pretskatā izskatās platāki. Augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Krāšņā neļķe (Dianthus superbus L.) Krāņā neļķe ir Latvijā ļoti reti sastopams, daudzgadīgs, vidēji liels (20-70 cm) neļķu dzimtas lakstaugs, kas aug nelielās grupās zāļu purvos un slapjās pļavās - visu vasaru. Krāšņā neļķe ir viens no visapdraudētākajiem augiem Latvijā, uz izzušanas robežas.
Bezdelīgactiņa (Primula farinosa L.) Bezdelīgactiņas ir sīki prīmulu dzimtas lakstaugi, kas sastopami bagātos zāļu purvos, slapjās pļavās un grāvju malās. Šī ir daudzviet Eiropā izzūdoša suga; arī Latvijā izplatība samazinās. Bezdelīgactiņa ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties