latvijaspirts.lv
      
2019. gada 27. jūnijs
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Ārstniecisko augu dobe


 Informācijas avots - www.darzsundrava.lv

 Populārākās ir dažādu šķirņu piparmētras, kas var būt pat ar krāsainām lapām, turklāt ir smaržīgas. Vienīgi jāņem vērā, ka to saknes iestiepsies katrā brīvā vietā, tālab jāpadomā, kā šo augu ierobežot. Laba vieta piparmētrām ir zem ābelēm.

 Ļoti iecienīts ir arī dievkociņš. Tiesa, to jāprot kopt. Ziemā varētu piesegt, bet pavasarī krietni jāapgriež, izaug diezgan liels krūms, ziedi nelieli – kā vērmelēm vai vībotnēm, bet lapas ļoti dekoratīvas.

Kā audzēt
 
Lai iegūtu krāšņi ziedošu ārstniecisko augu dobi, jāsaskaņo augu ziedēšanas laiki, augumu proporcijas un jānodrošina optimāli augšanas apstākļi. Augsnei jābūt dziļi irdinātai, bagātai ar barības vielām, vidēji mitrai. Pavasarī jādod minerālmēsli, kuru sastāvā vairāk slāpekļa, bet uz rudens pusi minerālmēsli ar kāliju un fosforu.
 Šoreiz ar nolūku neminēsim ārstniecības augus, kas satur kādas indīgas, lai arī ārstnieciskas vielas, jo šie augi kā ārstniecības līdzekļi lietojami precīzi dozētās devās un pašārstēšanās sekas var būt nepatīkamas. Turklāt īpaši jāpieskata bērni, lai kādu nepagaršo!

 Daudzgadīgie ārstniecības augi

Helēniju ālante: izaug pat līdz 2 m gara; var izmantot gan kā soliteru, gan dažādu puķu grupās; masīvs stāvs, blīvi aplapots stublājs; lapas eliptiskas vai plati olveidīgas; ziedu kurvīši lieli, koši dzelteni, pa vienam vai čemurveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā, zied jūlijā, augustā; auga saknes un sakneņus lieto kā atklepošanas un pretiekaisuma līdzekli.

Ārstniecības atleja: malvu dzimtas lakstaugs; izaug līdz pusotram metram; stublājs stāvs, blīvi apklāts ar matiņiem; lapas trīsstaraini sirdsveidīgas, ziedi piltuvveida, bāli sārtā krāsā; ārstniecībā lieto auga saknes, ko vāc agri pavasarī vai vēlu rudenī; izžāvēto drogu lieto elpošanas ceļu iekaisumu, kuņģa čūlas, gastrīta un caurejas ārstēšanai.

Purpursarkanā ehinācija: izteikti dekoratīvs augs ar aktīvu dziedniecisko iedarbību (lieliski stiprina imunitāti); augums ap metru; ziedi lieli, violeti, dekoratīvi līdz pat salnām; augu sula dezinficē brūces un ir ar anestezējošu efektu, tāpēc noder ievainojumu un kukaiņu kodumu gadījumā; iekšķīgi lieto pret klepu, galvas un kuņģa sāpēm; medicīnā tiek gatavoti dažādi ehinācijas preparāti, bet savā dārzā izaudzētajām var nogriezt lakstus ar ziediem un lietot tējai.

Dvīņziedu monarda: pirmos, pēc piparmētrām smaržojošos sarkanos ziedus raisa jūlija vidū un zied līdz septembrim; pie parastās tējas pievienojot dažus monardas ziedus, iegūst nomierinošu dzērienu ar īpašu garšu; dvīņziedu monardas tēja palīdz pret saaukstēšanos un veicina dažādu brūču dzīšanu.

Leizeja: izaug līdz 1–1,5 m gara; violetsārti ziedi kurvīšos; ārstniecībā lieto sakneņus ar saknēm, ko ievāc rudenī; uzmundrinošo tēju lieto fiziskas un garīgas pārpūles gadījumā.

Vērmele: var audzēt kā soliteru, jo izaug līdz 1,2 m liels krūms ar smalkām sudrabpelēkām lapām un sīkiem dzelteniem ziediem; ievāc auga galotnītes un arī apakšējās lapas ziedēšanas laikā; izžāvētu drogu (tā ir ļoti rūgta) lieto ēstgribas ierosināšanai un gremošanas stimulēšanai.

Trejkrāsu atraitnīte (vijolīte): ārstniecībai ziedēšanas sākumā ievāc lakstus, izžāvē un lieto uzlējumu – iekšķīgi atkrēpošanas, sviedrēšanas un diurētiskajās tējās, ārīgi – brūču, apdegumu ārstēšanai, peldēm pret ādas slimībām.

 Gaiļbiksīte: drogai ziedēšanas laikā ievāc lapas, savukārt rudenī – sakneņus un saknes; lapas lieto avitaminožu ārstēšanai, svaigā veidā var likt pie salātiem, bet sakneņi ir labs atklepošanas, diurētisks un sviedrēšanas līdzeklis.

Deviņvīruspēks: divgadīgs augs, pats labi vairojas izsējoties; augums 1–2 m; skaistas mīkstas, sudrabainas lapas; ziedi dzelteni; tējai vāc ziedus. Tas jādara priekšpusdienā pēc rasas nožūšanas. Ziedus strauji jāžāvē un jāuzglabā slēgtos tumšos traukos. Ļoti skaistas krāsas tēja, lieto kā atkrēpošanas un sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanasceļu iekaisumu un bronhītaārstēšanā.

 Viengadīgie ārstniecības augi

Pazīstamākie ir kliņģerīte un kumelīte, kuras dažkārt tiek sētas katrā brīvā dārza stūrītī.

 Klinģerītezied krāšņiem dzelteni oranžiem ziediem no jūlija līdz pat oktobrim. Ārstnieciskiem nolūkiem ziedēšanas sākumā ievāc ziedu kurvīšus un žāvē siltumā. Uzlējumu izmanto organisma attīrīšanai, lieto brūču un ekzēmu dziedēšanai. Palīdz arī pret ādas, acu, ausu un smaganu iekaisumiem. Lapas un ziedus var lietot ēdienu dekorēšanai.

Plaši tiek kultivēta ārstniecības kumelīte. Ievāc ziedu kurvīšus (noplūc ar nelielu, līdz 3 cm garu kātiņu) pilnziedu periodā, kamēr mēlziedi atrodas horizontāli. Lieto iekšķīgi kā žultsdzinēju, sviedrēšanas un nomierinošu līdzekli, kuņģa darbības regulēšanai, pret caureju (stipru tēju) un vēdera aizcietējumu (vāju tēju), ārīgi – mutes un kakla skalošanai, dažādām kompresēm, matu kopšanai.

 Ar saviem spilgti zilajiem ziedu kurvīšiem dārzā skaisti izskatās rudzupuķes. Ārstniecībai ievāc pilnīgi izplaukušus malējos piltuvziedus, ko strauji žāvē ēnainās, labi vēdināmās telpās. Gatavo tējuvai uzlējumu, lieto iekšķīgi kā diurētisku un žultsdzinēju līdzekli.

Interesants akcents kopējā dārza noskaņā ir mārdadzis – vidējs vai liels (0,5–1,50 m) augs ar dekoratīvām raibām, dzeloņainām lapām. Ziedi violeti sārti, lielos kurvīšos, pa vienam zaru un stublāja galā. Ārstniecībā galvenokārt izmanto nogatavojušās sēklas, dažkārt arī lakstus, ārstē žultspūšļa darbības traucējumus un aknu slimības.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties