latvijaspirts.lv
      
2020. gada 20. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Krūmmellenes vai savvaļas mellenes?


 Informācijas avots - www.darzsundrava.lv
Autors: Jolanta Pormale, Mg. biol., Anita Osvalde, Dr. biol.
Dārzs un Drava, 2010. gada maijs-jūnijs

Latvijā no sen seniem laikiem vāktas un uzturā lietotas savvaļas mellenes. Diemžēl šo garšīgo un veselīgo ogu raža ir ļoti atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un citiem faktoriem. Pēdējos 10 gados Latvijā ieviesta jauna augstražīga kultūra – augstkrūmu mellenes jeb krūmmellenes, kas, pateicoties tirgus cenai un izcilajām garšas un uzglabāšanās īpašībām, iekaro arvien lielāku popularitāti.

Jaunībai un veselībai

Mūsu organisma veselībai pirmām kārtām svarīgi mikroelementi, ko satur mellenes. Tie vajadzīgi kaulu uzbūvei, hemoglobīna, fermentu un hormonu veidošanai. Tāpat mellenēs ir samērā daudz mums noderīgā kalcija, fosfora, dzelzs, kā arī nedaudz nātrija, mangāna, sēra, joda, bora, vara, cinka u.c. Ogām raksturīgo krāsu nodrošina antociāna pigmenti. 100 g melleņu ogu satur 85–270 mg antociāna.

 Interesanti!

  • Ogās ir 0,2–1,5 % minerālvielu, to skaitā 50 % kālija.
  • Gan savvaļas mellenes, gan kultivētās krūmmellenes satur daudz vērtīgu vitamīnu (B, C, P, PP), šķiedrvielu un organisko skābju, kas pozitīvi ietekmē cilvēka nozīmīgākos dzīvības procesus.
  • Pateicoties pektīniem, mellenēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un tās ir efektīvs līdzeklis cīņā ar dažādām nevēlamām baktērijām.
  • Ogās esošie dabiskie antioksidanti regulē svarīgākos smadzeņu darbības procesus un nodrošina šūnu atjaunošanos, kavējot organisma novecošanos.
  • Viena no melleņu vērtīgākajām īpašībām ir spēja uzlabot asins cirkulāciju visā organismā, bet jo īpaši acīs.
  • Melleņu ogās vidēji ir 85 % ūdens, 0,7 % olbaltumvielu, 0,5 % taukvielu, 1,5 % šķiedru un 12,3 % ogļhidrātu.

 Krūmmellenes (V. corymbosum)
Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum)
Vairogu zilenes (Vaccinium corymbosum) tiek sauktas arī par krūmmellenēm.

Krūmmellenes parasti tiek audzētas saimniecībās, kas nodarbojas ar augļkopību. Nozare plaši attīstīta visā pasaulē, bet jo īpaši Ziemeļamerikā, kur mellenes ir vienas svarīgākajām lauksaimnieciskas nozīmes ogu kultūrām.

  • Krūmmelleņu vainagu veido deciduāls krūms ar diviem līdz pieciem sānu zariem, kas izriet no viena stumbra.
  • Ļoti mainīga lieluma krūmi – parasti 1,2–1,8 m augsti, dažkārt sasniedzot pat trīs metrus.
  • Kompakts krūms, tomēr izņēmuma gadījumos atsevišķi zari var būt pat 90 cm attālumā no pārējiem. Parasti to izraisa dzīvnieku un cilvēku radīti mehāniski bojājumi.
  • Krūmmellenēm ir smalki veidota sakņu sistēma, kas izplešas galvenokārt augsnes virskārtā, nepārsniedz 50 cm un veido mikorizu – unikālu sadarbību starp auga sakni un sēnēm.
  • Auglis salds un sulīgs, tumši zilā līdz gaiši zilā krāsā, aptuveni 7–10 mm diametrā. Oga satur vairākas mazas sēkliņas (Ø1,2 mm).
  • Ogas no augļu kātiņa atdalās sausas, tāpēc tās ir izturīgas glabājot un pārvadājot.
  • Galvenokārt pavairojas ar sēklām, galvenais apputeksnētājs – bites.
  • ASV, kas ir pasaulē lielākā krūmmelleņu ražotāja, to kopējā platība 2007. gadā sasniedza 20,8 tūkst. ha.

 Savvaļas mellenes (V. myrtillus)

  • Savvaļas mellenes ir 15–40 cm augsts vasarzaļš sīkkrūms ar šķautņainiem zariem un olveidīgām lapām.
  • Ziedi iesarkani bāli, nokareni, pa vienam lapu žāklēs.
  • Zied no maija līdz jūnijam.
  • Auglis ir melna oga, parasti ar zilganu apsarmi, retāk bez tās, Ø 2–10 mm. Iekšpusē tumši sarkans mīkstums, kas krāso gan rokas, gan apģērbu.
  • Diezgan bieži sastopamas purvos, priežu mežos, kāpās, virsājos.
  • Suga aug subokeāniskā un mēreni siltā klimatā. Plaši sastopama kultūra Ziemeļeiropas, Krievijas un Skandināvijas dabiskajās meža augsnēs.
  • Latvijā izplatīta kultūra Piejūras zemienē, Vidzemes augstienē un Zemgales līdzenumos.
  • Mellenes ir viena no populārākajām savvaļas ogām Baltijā. No senatnes melleņu ogas un lapas vāktas pārtikai un veselības uzlabošanai.

Uz svariem – minerālelementi

Savvaļas melleņu vidējā raža 13 kg/ha* ir ievērojami zemāka nekā krūmmellenēm, kurām no optimāli mēslotas platības var novākt aptuveni 15–20 t/ha.

Izvērtējot minerālelementu saturu kultivēto un savvaļas melleņu ogās, jāsecina, ka krūmmellenes augstākās koncentrācijās satur dzelzi, mangānu, cinku, molibdēnu un boru, savukārt savvaļas mellenes bagātākas ar kāliju, kalciju, sēru, bet slāpekļa, fosfora, magnija un vara saturs abās ogu kultūrās ir līdzīgs. Literatūrā sastopami dati par ASV augošo ogu minerālo sastāvu, kas variē ļoti plašā diapazonā. Kopumā elementu koncentrācija Latvijā audzēto krūmmelleņu ogās ir līdzīga vai nedaudz augstāka (fosforam, kalcijam, magnijam, dzelzim, mangānam) kā ASV.

Par savvaļas melleņu ogu minerālo sastāvu ziņas ir ļoti nepilnīgas. Salīdzinot rezultātus, kas iegūti Somijā, ar mūsējiem, redzams, ka Latvijā savvaļas melleņu ogās ir vairāk makroelementu, bet mazāk mikroelementa mangāna.

Nepietiekama kalcija un bora apgāde krūmmelleņu lapās varētu ietekmēt šo elementu saturu ogās. Kalcija un bora trūkums izraisa pārmaiņas šūnu sieniņās, kas var izraisīt audu nekrozi, kā rezultātā kaitīgie mikroorganismi vieglāk nokļūst audos un veicina konīdiju augšanu. Ja nepietiek vara, augs ātrāk inficējas ar sēnīšu slimībām. Tādēļ ļoti svarīgi visā veģetācijas periodā krūmmellenes nodrošināt ar optimālu un sabalansētu mikroelementu daudzumu.

Krūmmelleņu ogas pēc minerālelementu satura ir līdzvērtīgas savvaļas mellenēm (skat. tab.). Gan krūmmellenes, gan savvaļas mellenes ir izcils mangāna (attiecīgi 49,9 % un 66,6 % no minerālelementu diennakts devas) avots cilvēka uzturā. Dzelzs, vara, molibdēna un bora saturs 100 g svaigu ogu nodrošina 3,8–20,5 % no rekomendējamās mikroelementu diennakts devas, kā arī nelielu daļu (1,3–3,9 %) no cilvēkam nepieciešamā makroelementu daudzuma.

Galvenais

Ieraugot krūmmellenes, daudzi cilvēki mēdz jautāt, vai šīs ogas tiešām audzētas Latvijā un vai tās ir tikpat veselīgas kā mūsu pašu meža mellenes. Analīzes liecina, ka abas ogas ir līdzvērtīgas un bagātas gan ar makro, gan mikroelementiem. Sarūkošā izplatības areāla dēļ savvaļas mellenes savā ziņā ir ekskluzīvs produkts, kas nevar nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc šāda veida veselīga uztura. Palielinot krūmmelleņu platības, kā arī nodrošinot stabilas, augstas ražas, varētu ne tikai apgādāt Latvijas patēriņa tirgu, bet arī ražot visā pasaulē pieprasītu un veselīgu ogu produkciju. Savvaļas ogas ātri bojājas, tādēļ tās tūlīt pēc novākšanas nākas izlietot svaigas vai pārstrādāt. Krūmmellenes pēc konsistences ir stingras, līdz ar to izturīgas glabājot un pārvadājot.

Protams, katra paša ziņā – doties ar groziņu mežā, iegādāties svaigas ogas no Latvijas audzētājiem vai varbūt pašam iestādīt krūmmelleņu krūmu. Galvenais, lai galdā noteikti būtu šīs ļoti, ļoti gardās ogas, kas ir tik daudzu vērtīgu vielu koncentrāts un modrs aizstāvis pret dažādām kaitēm.

 
Vaccinium corymbosum

Vaccinium corymbosum

Vaccinium corymbosum

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties