latvijaspirts.lv
      
2020. gada 20. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Sarkanās vīnogu šķirnes


Lielākā daļa vīnogu šķirņu pieder Vitis vinifera sugai (tipam). Pamatā tikai šai sugai, ar retu izņēmumu, ir nozīme vīnkopībā. Pastāv vairāki tūkstoši šīs plašās ģimenes šķirņu. Pirmkārt, gribētos sākt ar sarkanajām jeb, kā dažkārt tās mēdz dēvēt, – melnajām vīnogām.

Aglianico - (izruna: aljaniko)
Izcelsme: Grieķija, vēlāk – Itālijas dienvidi

Tā ir viena no vismazāk novērtētajām sarkano vīnogu šķirnēm, bet agrāk vai vēlāk šīs vīnogas ieņems pienācīgu vietu starp labākajām itāļu šķirnēm, tādām kā Nebbiolo un Sangiovese. Šo sauli mīlošo šķirni kultivēja jau senie grieķi un feniķieši – no vietējās savvaļas vīnogu stīgas. To apliecina jau pats nosaukums – Aglianico, kas cēlies no apzīmējuma „Hellenico” jeb – „grieķu”.
Šai šķirnei ir raksturīgas vīģu, žāvētu melno plūmju un ķiršu notis. No Aglianico vīni sanāk ar augstu mineralitāti, un tiem piemīt zemjains raksturs.
Iespējams, ka Aglianico ir viena no vissenākajām kultivētajām vīnogu šķirnēm Itālijā, un tā dod bagātīgus, lieliskus un iedvesmojošus vīnus.
Kad Homērs eposa stāstījumā ieturēja pauzi, iespējams, viņa kausā bija vīns tieši no Aglianico.

Saderība ar ēdienu:
tik autentiska šķirne kā Aglianico ir draudzīga, protams, itāļu virtuves ēdieniem: gaļai un pastai ar sarkano mērci, ņjoki (it. gnocchi) jeb itāļu pelmeņiem ar mocarellas sieru. Lieliski sader ar kavatelli (it. cavatelli – pastas veids) ar rikotas sieru un sautētām rapini lapām (it. rāceņu veids) ķiploku mērcē.

Barbera - (barbera)
Izcelsme: Itālijas ziemeļi

Barbera šķirne tiek kultivēta pamatā tikai Pjemontā, Itālijas ziemeļu reģionā, kur ir saglabājušies dokumenti vietējās baznīcas Monferrato pilī, kur šī šķirne pieminēta jau tālajā 1200. gadā.
Barbera tradicionāli tiek izmantota galda vīnu ražošanai, bet mūsdienu tehnoloģijas, ieskaitot gatavināšanu ozolkoka mucās, kas tika ieviestas 1980-ajos gados, būtiski uzlaboja vīnu kvalitāti un radīja iespēju izsmalcinātāku vīnu ražošanai.
Šodien, pateicoties augstam skābuma līmenim, Barbera tiek izmantota kopā ar citām šķirnēm. Tas padarījis to par trešo populārāko un izplatītāko šķirni Itālijā pēc Sangiovese un Montepulciano.
Tīrā veidā Barbera dod gan mēreni piesātinātus, gan pilnmiesīgus vīnus tumšā rubīna krāsā, raupjus un aromātiskus.

Saderība ar ēdienu:
sader ar pikantiem ēdieniem no ceptas gaļas un ragū. Der pamēģināt ar krēmveida zupām no sēnēm vai baltajām pupiņām, pievienojot tām olīveļļu un baziliku, un ar kraukšķīgu maizi.

Cabernet Franc - (kabernē frān)
Izcelsme: Bordo, Francija

Cabernet Franc – krāšņas vīnogas, savulaik kardināla Rišeljē izslavētas, no Bordo un Luāras ielejas; tieši viņš atbalstīja šīs šķirnes vīnogulāju stādīšanu. Ilgu laiku tās atradās Cabernet Sauvignon ēnā un daudzi to uzskatīja par šīs šķirnes atzaru. Bet mūsdienu pētījumi pierādījuši, ka patiesībā Cabernet Sauvignon ir Cabernet Franc un balto vīnogu Sauvignon Blanc hibrīda krustojums.
Cabernet Franc bieži tiek izmantota sajaukumā ar citām šķirnēm, kā piemēram, ar izcilajām Merlot un Cabernet Sauvignon. Pēdējā laikā Cabernet Franc ir iekarojusi pasaules uzmanību kā patstāvīga vīnogu šķirne, pierādot, ka var nopietni konkurēt ar citām šķirnēm.
Bieži apveltīts ar garšaugu buķeti un vijolīšu ziedu notīm, vīns no Cabernet Franc sanāk ar apbrīnojami piesātinātu raksturu. Meistarīga vīndara rokās labvēlīgos gados vīns var sasniegt neiedomājamu un daudzšķautņainu garšas dziļumu.

Saderība ar ēdienu:

Cabernet Franc būs lielisks pārī ar ceptiem dārzeņiem rudens un ziemas sezonā. Teicami sader arī ar sparģeļu pīrāgu vai sautētu jēra gaļu.

Cabernet Sauvignon - (kabernē soviņon)
Izcelsme: Bordo, Francija

Cabernet Sauvignon, kas ir sarkano vīnogu Cabernet Franc un balto Sauvignon Blanc krustojums, ir viena no populārākajām un iecienītākajām šķirnēm. Francijā to bieži sajauc ar Merlot un Cabernet Franc, tā veidojot elitāru Bordo vīna maisījumu, kam Cabernet Sauvignon piešķir dziļumu un veido „skeletu”, radot vīnu ar dižu raksturu.
Pēc dzejnieka Plīnija Vecākā vārdiem, romieši pirmo reizi sākuši kultivēt Cabernet Sauvignon Francijā m.ē. 71. gadā, imperatora Vespasiāna valdīšanas laikā.
Cabernet Sauvignon ir ārkārtīgi populāra šķirne un plaši izplatīta vīnogu laukos visā pasaulē.
Šī šķirne ir apveltīta ar spēcīgu tanīnu raksturu, upeņu notīm, no tās iznāk lieliski vīni ar labu uzglabāšanas potenciālu.

Saderība ar ēdienu:
labi sader ar medījumiem, liellopu gaļu un ar jebkuru citu gaļu, kas sagatavota uz grila, kā arī ar sēnēm, tādām kā divsporu atmatene jeb šampinjons (portabella). Pēc maltītes var pasniegt ar melnu, rūgtu šokolādi vai Čedaras sieru, kā arī ar kūpinātu sieru.

Carignan - (kariņan)
Izcelsme: Spānijas dienvidi

Slavenais romiešu dzejnieks Plīnijs Vecākais (m.ē. 23.–79. g.), kuram, bez šaubām, esam pateicību parādā par antīko vīnu aprakstiem, bija iecelts par Tarrakonas (mūsdienu Spānijas ziemeļos) prokuratoru. Vietējai romiešu apmetnei Aragonas provincē Plīnijs deva vārdu „Karē” (lat. „Carae”) par godu Karīnijam (lat. Carinius), no kura vārda arī radās vīnogu šķirnes nosaukums.
Carignan ir plaši izplatīta pa visu Vidusjūras piekrasti un ir populāra daudzos vīnoglaukos visā pasaulē. Kā patstāvīga šķirne tā ir laba no vecajām stīgām – tad sanāk interesants un spēcīgs vīns, kaut gan pamatā Carignan cīnās ar asajām, zaļajām notīm un diezgan raupju raksturu.

Šo šķirni plaši izmanto kombinācijā ar citām šķirnēm. Carignan piešķir daudzām nestabilām šķirnēm spēcīgu struktūru un biezumu. To bieži var sastapt Prioratas reģionā Spānijā kā svarīgu titulētu vīnu sastāvdaļu.

Saderība ar ēdienu:
labi sader ar lauku virtuves ēdieniem, tādiem kā mājas desiņām un medījumiem ar zaļumiem. Ir vērts pamēģināt arī ar grilētu gaļu, zaļajiem zirnīšiem un salātiem.

Corvina Veronese - (korvīna veronēze)
Izcelsme: Itālija

Starp vīnogu šķirnēm Itālijas ziemeļos šī ir pamatšķirne ar senu vēsturi. To audzējuši jau romieši, taču pilnīgi iespējams, ka tā šajās vietās bija pazīstama jau pirms viņiem. Uzskata, ka Corvina Veronese šķirne bija Cēzara Augusta mīļākā šķirne.
Corvina ir vadošā šķirne tādiem izslavētiem vīniem kā Amarone un Recioto, to ražošanai tiek izmantota tradicionālā passitto metode, kad vīnogas tiek izžāvētas. Tās zaudē vismaz 30% no savas masas, tā palielinot cukura līmeni.  
Šīs vīnogas arī var pārklāties ar „dižciltīgo pelējumu”, t.i., botrytis cinerea, noteikta veida pelējuma sēnīti, kas bojā ogu miziņu, to izžāvējot. Tādā veidā palielinās cukura un dažādu aromātu koncentrācija.
Tradicionāli tiek ražots Valpolicella reģionā, uz ziemeļiem no Veronas. Sulīgais un sausais Amarone vīns kopā ar savu brālēnu – saldo Recioto, paver neiespējami dadzšķautņaino un spēcīgo šīs šķirnes raksturu.

Saderība ar ēdienu:

labi sader ar pastu „Marinara”. Amarone vīnu pievieno, gatavojot risoto, kā burvīgu vietējo kolorītu. Pasniedz arī ar vienkāršiem ēdieniem no jūras produktiem, tādiem kā krevetēm ar sviestu vai zivi, sagatavotu uz grila.

Dolcetto - (dolčeto)
Izcelsme: Itālija

Dolcetto dzimtene ir Itālijas ziemeļrietumi. Pamatā šī šķirne ir izplatīta Pjemontas reģionā. Ir saglabājušies ieraksti no 1593. gada, kuros ir atsauce par vīnogu Dozzeti ražu Doliani (Dogliani) ciematā Pjemontā. Vietējie iedzīvotāji šo vīnogu šķirni mīļi nosaukuši par Dolcetto, kas itāļu valodā nozīmē „saldumiņš”.

To stāda blakus Dolcetto karaliskajam brālēnam Nebbiolo, bet tā nobriest ātrāk un zied vēsākās reģiona zonās.
No Dolcetto iznāk lieliski sausie vīni ar piesātinātu sarkanu krāsu un ļoti tannīgu struktūru. Šādi vīni tiek ražoti Albas reģionā. Buķete atgādina tumšo ogu – plūmju un žāvēto melno plūmju – aromātu ar piparu notīm. Pēc tam seko smalka, zīdaina pēcgarša ar nedaudz saldenu toni.

Elegants un bagāts vīns no Dolcetto apbur pats par sevi, kā arī kopā ar labiem ēdieniem.  

Saderība ar ēdienu:

Dolcetto vīns labi sader kopā ar medījumu, cūkgaļu, prošuto (šķiņķi) un dažādām salami šķirnēm. Pamēģiniet interesantu kombinējumu ar mājputnu gaļu, sparģeļiem un sēnēm. Pēc vakariņām var baudīt ar zilā siera šķirnēm.

Gamay - (gamē)
Izcelsme: Burgundija, Francija

Savu nosaukumu vīnogas ieguvušas no ciematiņa Gamē (Gamay) Burgundijā. Šī šķirne ir sava reģiona pārstāvis, kur tas kultivēts kopš seniem laikiem.
Pinot Noir pārdevēji bija pakļauti viegli kultivējamās šķirnes Gamay popularitātes draudiem, savukārt Burgundijas hercogs Filips Drosmīgais 1395. gadā aizliedza šo šķirni, lai saglabātu tās zemes vērtību, kas atvēlēta Pinot Noir.

Par laimi, Gamay atrada atbalstu kaimiņu reģiona Beaujolais vīnogulājos, ar kuriem tas kļuva vienkārši nešķirams.
Šai auglīgajai vīnogu šķirnei ir viegls un neuzmācīgs augļains raksturs. Šāds vīns ir jādzer jauns, praktiski divu gadu laikā no ražas ienākšanās brīža, kas padara to populāru nepacietīgo vīna cienītāju vidū.  

Saderība ar ēdienu:
Teicami sader ar ēdieniem no liellopu gaļas, dažādu veidu cepešiem un ragū. Pamēģiniet smalkāku sauso vīnu Gamay ar augļiem, sieriem, pīli, cāli un trifelēm.

Grenache - (grenaš)
Izcelsme: Spānija

Grenache ieņem otro vietu pasaulē izplatības ziņā. Tās ir sastopamas Spānijā (ar vārdu  Garnacha) un Francijā.
Grenache dzimtene ir Aragona Spānijas ziemeļaustrumos, kā arī itāļu Sardīnijas sala, kur šo šķirni dēvē par Cannonau.
Grenache labi jūtas karstos klimatiskajos apstākļos. Tā ir svarīga sastāvdaļa Châteauneuf-Du-Pape vīniem Ronas ielejas dienvidu reģionā Francijā, to pievieno arī augstvērtīgajiem Prioratas reģiona spāņu vīniem.
Pikantajiem un stiprajiem Grenache vīniem piemīt diezgan raupjš raksturs, bet, kad to pievieno citām šķirnēm, sanāk lieliskas kvalitātes vīni. To bieži sajauc ar Syrah, un, pateicoties Grenache tannīgai struktūrai un labam skābenuma līmenim, tiek pagarināts vīna dzīves ilgums un tas kļūst izturīgāks pret laiku.
Šī šķirne ir pazīstama arī ar saviem populārajiem rozā vīniem no Francijas dienvidiem.

Saderība ar ēdieniem:
Pamēģiniet Grenache ar jēra gaļas karbonādi, žāvētu vai vītinātu gaļu, bifšteku un cepeti. Teicami derēs arī pie dažādiem barbekjū un pat pie sālītas žāvētas zivs.

Malbec - (malbek)
Izcelsme: Francija

Malbec šķirnes dzimtene skaitās Burgundijas ziemeļu daļa un, protams, tā kādreiz bija ļoti populāra Francijā, bet ar laiku tā savās mājās kļuva nerentabla. Franči to neiemīlēja daļēji arī nosaukuma dēļ, kas tiek tulkots kā „sliktā mēle”.
Malbec parasti izmantots maisījumam ar Cabernet Sauvignon slaveno Bordo vīnu ražošanā, bet bieži tas aizvietots ar Merlot.
Šo šķirni bieži izmanto citā franču reģionā – Cahor, kur no tās gatavo mēreni piesātinātus vīnus, praktiski melnus, tik tumša un bagātīga var būt vīna krāsa.
Savu atdzimšanu un slavu Malbec piedzīvoja Latīņamerikas valstīs Argentīnā un Čīlē, kur šī šķirne ieguvusi pasaules cieņu un slavu. Pilnmiesīgais Malbec vīns ar miziņu, tumšo ogu un šokolādes aromātu kļuvis par Argentīnas vīna kultūras simbolu un vizītkarti.

Saderība ar ēdienu:
Malbec vīni labi sader ar sautētiem ēdieniem, grilētu gaļu un, protams, ideāli der pie Argentīnas steika. Pamēģiniet Malbec ar maizi, kas apslacināta ar olīveļļu un apbērta ar sasmalcinātu ķiploku, čili piparu un koriandra lapām.

Merlot - (merlo)
Izcelsme: Bordo, Francija

Šī visā pasaulē populārā šķirne bija pazīstama Bordo jau mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Šīm vīnogām ir plānāka miziņa un augļaināka struktūra nekā šīs šķirnes slavenajam radiniekam Cabernet Sauvignon. Nosaukumu tā ieguvusi no vārda „merle”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē „strazds”.

Piesātināta un spēcīga vīna ražošanai šīm vīnogām Bordo pievieno Cabernet Sauvignon, lai piešķirtu vīnam struktūru un formu. Šī šķirne tiek plaši kultivēta visā pasaulē, īpaši labi tas sanāk reģionos ar vēsāku klimatu, nekā prasa Cabernet. Daudzos vīnogu laukos tā aizņēmusi Malbec vietu kā pamata šķirne Bordo maisījumā. Bet elitārajos Bordo rajonos – Saint-Emillion un Pomerol – tā ieņem līdera pozīciju.
Vīnam, kas izgatavots tikai no Merlot, ir piesātināta, no sarkanas līdz purpursarkanai krāsa, kas atkarīga no klimata un augsnes, tam raksturīga bagāta ziedu buķete ar zemes notīm.
Lielisku Merlot ražo visā pasaulē, tai skaitā Argentīnā, Kalifornijā un Dievidāfrikā. Itālijā to sajauc ar Sangiovese, rezultātā iznāk elitārie „supertoskāniešu” vīni.

Saderība ar ēdienu:
Merlot pasniedz pie meksikāņu virtuves ēdieniem un indiešu ēdieniem ar kariju, pie pīles, truša un vēžveidīgajiem. Teicami sader arī ar spageti un Boloņas mērci – „spaghetti alla Bolognese”.

Mission - (misjon)
Izcelsme: Spānija/Amerika

Vēsturiski šī vīnogu šķirne ir svarīga Jaunajā Pasaulē, jo tās kultivēšana ir saistīta ar jauno zemju – terra incognita – kolonizāciju. Kur vien tika sperta konkistadora kāja, tur visur tika stādītas Mission vīnogas, tādā veidā šī šķirne ātri izplatījās pa visu jauno kontinentu.

XVIII gadsimtā katoļu misionāri atveda Mission stīgas uz Meksiku, Dienvidameriku (šeit vīnogas sauca Criolla jeb Pais), uz Ziemeļamerikas štatiem – Ņūmeksiku un Kaliforniju. Šķirnes popularitāte auga arī filokseras (kaitēkļu) uzbrukuma laikā, kas bojāja vīnogu stīgu saknes, bet Mission šķirne bija stabila un netika bojāta. Tieši filokseras dēļ visi mēģinājumi pārstādīt Eiropas vīnogu šķirnes beidzās neveiksmīgi.
Līdz šim brīdim šī šķirne ir populāra Kanāriju salās, kur to pazīst kā Palomino Negro, atrasta arī Mission radniecība ar šodien jau par retumu kļuvušo spāņu šķirni Listan Prieto.
Mission vīnogu stīgas var izaugt līdz neparasti lieliem izmēriem, bieži sasniedzot sazarotu koku augstumu.

No šīs šķirnes ražo gan baltos, gan sarkanos vīnus, bieži stiprinātos, kuriem var būt raksturs no sausa līdz saldam. No Mission šķirnes joprojām ražo vīnus reliģiskiem rituāliem.

Saderība ar ēdienu:
Sausais vīns lieliski sader ar zupām, kurām pievienoti zaļumi, ar dažādām tapām (spāņu uzkodas), asiem salātiem un sālītu zivi (anšoviem un sardīnēm). Kā partneri saldam vai stiprinātam vīnam labi derēs augļi un sieri, mīksti un izturēti. 
 
Mourvedre - (murvedr)
Izcelsme: Spānija

Šī šķirne ir pazīstama arī kā Monastrell, tai ir spāņu „saknes,” kaut gan ilgu laiku tā bijusi viena no pamatšķirnēm Francijas dienvidos. Tāpat tā ir labi iekārtojusies Austrālijā un Kalifornijā.
Pastāv liela varbūtība, ka šo šķirni audzējuši feniķieši Kartāgā, kas kļuva par vīna tirdzniecības centru Vidusjūras reģionā.
Mourvedre ir ļoti sulīga vīnogu šķirne, kurai ir mazas, zilganas ogas, kuras mīl karsto Vidusjūras klimatu.

Kombinācijā ar Syrah, Carignan un Tempranillo tiek vislabākajā veidā palielināts vīnogu Mourvedre potenciāls.
Monastrell vīnogu stīgas, kas auga uz akmeņainās, sausās augsnes Mursijas reģionā Spānijas ziemeļaustrumos, neskāra filokseras uzliesmojums XIX gadsimtā. Šīs šķirnes vīniem ir pilnīgi cits raksturs nekā franču Mourvedre, intensīvs, patīkami tannīgs, piesātināts un bieži agresīvs.

Saderība ar ēdienu:
Mourvedre vīni derēs pie bagātīgajiem lauku virtuves ēdieniem, tādiem kā cepts tītars, cepta cūkgaļa ar dārzeņiem. Teicama izvēle pie ēdieniem ziemas sezonā, ar putnu gaļas ēdieniem un tefteļiem.

Nebbiolo - (nebjolo)
Izcelsme: Itālijas ziemeļi

Sākot ar XIV gadsimtu, Lombardijas reģionā pazīstamā Nebbiolo šķirne kļuva par Pjemontas lepnumu Itālijas ziemeļos. Šī šķirne īpaši labi jūtas biežu miglu zonās. Tieši  divi apgabali – Barolo un Barbaresco Pjemontā – padara šo šķirni atpazīstamu visā pasaulē.

Uzskata, ka nosaukums Nebbiolo ir cēlies vai nu no vārda nebbia (it. „migla”), jo augstienēs, kur aug šie vīnogulāji, bieši sastopama migla, vai nobile (it. „dižciltīgs”). Šo šķirni, protams, uzskata par dižciltīgu, pateicoties tās nevainojamajai reputācijai un popularitātei. Vairāku gadsimtu garumā pret Nebbiolo šķirni izturējās ar trīsām un augsti to vērtēja reģionā ietekmīgi bīskapi. Katrs, kurš mēģināja nozagt Nebbiolo vīnogas, tika bargi sodīts, viņam par nodarījumu nocirta roku un pēc tam pakāra, ja noziegums tika veikts atkārtoti.

Ar ķiršu un lakricas notīm bagātajiem Nebbiolo vīniem ir bagāts un svinīgs raksturs, tie variē no vidēji piesātinātiem līdz bieziem, pilnmiesīgiem vīniem atkarībā no vīndara un vietas, kur vīnogas izaudzētas.

Saderība ar ēdieniem:
Vīns teicami sader ar truša cepeti, asiem dārzeņiem un sieriem. Lielisks vīns arī pats par sevi, bez ēdienu pavadības.

Nero d’Avola - (nēro dāvola)
Izcelsme: Sicīlija, Itālija

Pazīstama arī kā Calabrese, tā ir pati iemīļotākā vīnogu šķirne Sicīlijā, no kuras dabīgā veidā tiek iegūts vīns ar augstu alkohola saturu.
Nero d’Avola sāka audzēt Sicīlijā un Kalabrijas reģionā, Itālijas dienvidos; iespējams, grieķi to atveda no Mezopotāmijas, kur vīnkopība bija pazīstama jau 3500 gadus p.m.ē.
Šķirne ir Sicīlijas pilsētas Avolas vārda māsa. No šīm vīnogām sanāk grezni vīni ar labu skābumu, bagātīgu tanīnu daudzumu un zemes notīm aromātā. Bieži šim vīnam ir tumša rubīna krāsa, kuru papildina ķiršu aromāts.
Pateicoties ražotāju rūpībai un meistarībai, Nero d’Avola kļuvusi par pasaules klases vīnogu šķirni.

Saderība ar ēdienu:
Protams, sicīliešu „mīlulis” lieliski papildinās Dienviditālijas virtuves ēdienus, tādus kā čopīno (it. „cioppino” – pikants ragū no jūras produktiem, zivīm un tomātiem), kā arī pikantās un barojošās pastas, dažādus gaļas ēdienus ar bagātīgām mērcēm. Pēc maltītes pamēģiniet vīnu ar cietām sieru šķirnēm un cukurotiem augļiem.

Petit Syrah - (ptī sirā)
Izcelsme: Francija

Petit Syrah jeb Durif nav domāts nedrošiem vīna cienītājiem. Tā ir dzimusi 1880. gadā un ir divu senlaicīgu Ronas upes ielejas šķirņu – slavenās Syrah un mazpazīstamās Peloursin – krustojums. Kad doktors Fransuā Dirifs sakrustoja šīs divas šķirnes, viņš ieguva tumšas vīnogas ar plānu miziņu, kuras dod spilgtu un masīvu vīnu. Bija nepieciešams zināms laiks, lai vīndari saprastu, kā „pieradināt” šo „rupjo” jauniņo. Sākumā to izmantoja maisījumā ar citām šķirnēm (un līdz pat šodienai tā paliek uzticīga Zinfandel partnere). Bet XX gadsimta otrajā pusē Petit Syrah kļuva par „solisti”, un tagad ir sastopami vīni, kas tiek ražoti tikai no šīs šķirnes. Vīns var lepoties ar dziļu purpursarkanu krāsu, zāļu un zemes nošu aromātu. Bieži tas ir diezgan viskozs. Mūsdienu vīndaru interpretācijā šī šķirne rada sarežģītākus un pašpārliecinātākus vīnus. To veiksmīgi audzē Kalifornijā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Saderība ar ēdienu:
Sader ar sātīgiem ēdieniem no liellopa, jēra gaļas un medījumiem, kā arī ar cietām sieru šķirnēm un picu. Pamēģiniet šo vīnu arī bez gastronomiska pavadījuma, jo tas ir labs arī pats par sevi.

Petit Verdot - (ptī verdō)
Izcelsme: Francija

Petit Verdot radusies Bordo un ilgu laiku izmantota kā komponente šī Francijas reģiona leģendāro vīnu radīšanai. Bet īpaši veiksmīgos ražas gados var sastapt vīnus tikai no Petit Verdot. Lieliskus šīs šķirnes vīnus ražo Kalifornijā, Dienvidāfrikā, Austrālijā un Čīlē.

Petit Verdot (fr. „mazais zaļais”), iespējams, savu nosaukumu ieguvis no mazo, zaļo ogu ražošanas tendences nelabvēlīgos audzēšanas apstākļos.
Jutīga pret agrīnām salnām, šī grūtā un sarežģītā šķirne nogatavojas vēlu rudenī un bieži kļūst par pēdējo šķirni ražas novākšanā.
Cienījami rūgteni vīni no Petit Verdot ar tumšu, dziļu krāsu un skaidru aromātu ar minerālu raksturu.

Saderība ar ēdienu:
Pamēģiniet šo vīnu ar Luiziānas gambo (gumbo) – ēdienu no Kanādā iebraukušo franču emigrantu pēcteču virtuves, kurš sastāv no sautētas gaļas, dārzeņiem un garšvielām. Tas derēs arī pie dažādiem barbekjū veidiem un asās taizemiešu virtuves.

Pinot Noir - (pino nuār)
Izcelsme: Francija

Pinot Noir šķirne audzēta jau kopš Jēzus laikiem, augstmaņi un garīdzniecība to kvēli sargāja un aizstāvēja. Tā bija pazīstama arī viduslaikos.
Vīnogu ķekaram ir konusveida forma, kas atgādina priežu čiekuru, no šejienes arī nosaukums Pinot (fr. „pin” – priede). Pinot Noir ir plāna miziņa un nestabils raksturs, tāpēc to ir grūti izaudzēt, bet labos apstākļos šīs šķirnes vīni var sasniegt nepārspējamu eleganci.

Vēl Pinot Noir ir viena no trim tradicionālajām šampanieša komponentēm. Bet pirmām kārtām Pinot Noir vīnu mēs pazīstam kā franču karaļu un musketieru dzērienu.
Izsmalcinātas un samtainas, ar spilgtu un bagātīgu skābenumu apveltītas ogas, no Pinot Noir vīnogām sanāk ļoti jutekliski vīni, no smalkiem un daudzšķautņainiem burgundiešu paraugiem līdz viskoziem un vareniem vīniem no Jaunzēlandes.

Saderība ar ēdienu:
Pinot Noir vīni sader ar medījumiem, dažādu veidu ragū, pīli un jūras lasi. Klasisks savienojums ar liellopu gaļu burgundiešu gaumē. Interesanti ir arī pamēģināt pēc pamata ēdiena ar rūgto šokolādi vai Grijēras sieru (fr. Gruyère).

Pinotage - (pinotāž)
Izcelsme: Dienvidāfrika

Pinotage ir Dienvidāfrikas bērns un lepnums. Šo šķirni 1925. gadā izveidoja profesors A.I. Perolds Štelenboša universitātē, sakrustojot divas vīnogu šķirnes – Pinot Noir un Cinsault (pazīstamu Dievidāfrikā arī kā Hermitage).
No Pinotage vīnogām taisa piesātinātus vīnus ar sarežģītu aromātu un garšu, kas kotējas starp Jaunās Pasaules labākajiem vīniem. Šādi vīni ir paredzēti gan noturēšanai, gan arī var būt pietiekami atsvaidzinoši jauni vīni.
Pateicoties savai apburošajai augļainajai buķetei (īpaši banāna notīm), Pinotage vīns var kalpot par labas klases piemēru Jaunās Pasaules vīniem.

Saderība ar ēdienu:
Pinotage pasniedz ar tunci, zobenzivi vai jūras asari. Tādi ēdieni ar spēcīgu garšu kā medījums, aļņa vai truša gaļa var tikt sabalansēti ar Pinotage vīnu. Tāpat lieliski sader ar sātīgiem pīrāgiem vai šokolādes suflē.

Primitivo - (primitīvo)
Izcelsme:Itālija/Horvātija

Primitivo šķirne savu vārdu ieguvusi ar benediktiešu ordeņa mūku palīdzību 17. gadsimtā. Šīs senās šķirnes saknes atrastas Horvātijā, bet savas mājas, šķērsojot Adrijas jūru, tā atradusi Itālijas dienvidos, kur tā kļuvusi par vienu no pamata šķirnēm līdzās Aglianico un Nero d’Avola.

DNS testi pierādījuši, ka šī šķirne ir identiska Zinfandel šķirnei, kas ir plaši izplatīta Kalifornijā. Ir zināms arī, ka abas šķirnes, Primitivo un Zinfandel, ir horvātu vīnogulāju Crjenk kloni.
Daži Primitivo ražotāji Itālijā sāk izmantot Zinfandel nosaukuma pasaules slavu un rakstīt uz savu vīna pudeļu etiķetēm „Zin”.
Spēcīgajam un krāsas ziņā piesātinātajam Primitivo vīnam ir labs potenciāls nogatavināšanai. Tam ir augļaina un nedaudz sīva buķete.

Saderība ar ēdienu:
Šādi vīni labi derēs pie ceptas vai grilētas gaļas. Pamēģiniet ar lauku virtuves ēdieniem kopā ar rupja maluma maizi un asiem salātiem, un izbaudiet glāzi lieliskā Primitivo vīna.

Refosco - (refosko)
Izcelsme: Itālija

Šīs sarkano vīnogu šķirnes dzimtene ir Itālijas ziemeļaustrumu daļas reģions Friuli-Venēcija Džūlija (Venezia Giulia). Šo šķirni audzē arī uz Slovēnijas un Horvātijas robežas, kur to sauc – Terran. Refosco šķirni pazina jau antīkajos laikos arī Pomanjas reģionā, par ko vēstī leģenda, ka vīnogas dēstījuši bizantieši.
Lielā mērā to atzinuši romieši, kas šo šķirni sauca par Pucino. Par Refosco jūsmoja arī pazīstamais romiešu dzejnieks Plīnijs Vecākais un sīki to aprakstīja savā Dabas vēsturē. Tas bija arī mīļākais Cēzara Augusta sievas Līvijas vīns.

Vīni no Refosco sanāk gan mēreni piesātināti, gan pilnmiesīgi, augļaini, ar zāļu, plūmju un garšvielu notīm, tiem piemīt arī patīkams skābenums.
Interesanti atzīmēt, ka mūsdienu DNS analīze vēsta, ka Refosco šķirne radījusi Marzemino vīnogu šķirni, kuru bija iecienījis Mocarts un pieminējis savā operā „Dons Žuans”.

Saderība ar ēdienu:
Refosco der pie ēdieniem no sautētas jēra gaļas, grilētas cūkgaļas vai pie treknas zivs (stores, laša, paltusa). Refosco vīnu labi papildinās arī uzkodas ar salami un Parmas siers.

Sangiovese - (sandžovēze)
Izcelsme: Itālija

Šķirnes nosaukumu no itāļu valodas tulko kā „Jupitera asinis”, par ko vēstī viena no leģendām. Tiek uzskatīts, ka Itālijas centrālā daļa ir Sangiovese dzimtene un tās vēsture stiepjas līdz 6. gs. pirms mūsu ēras. Mūsdienu DNS testi liecina, ka viens no Sangiovese vecākiem ir Itālijas centrālās daļas sarkano vīnogu šķirne Ciliegiolo (it. „ķirsis”). Otrs vecāks ir reta sarkano vīnogu šķirne no Itālijas – Calabrese Montenuovo.
Sangiovese ir izcils Toskānas vīna darīšanas paraugs. Šīs šķirnes vārds ir nedalāmi saistīts ar tādiem slaveniem vīniem kā Chianti, Brunello un Vino Nobile di Montepulciano. Kaimiņu reģionā Emilia-Romagna to uzskata par savu šķirni un arī ražo lieliskus vīnus.

Sangiovese vīnogas ir uzņēmīgas pret tās vietas klimatu un augsni, kur tās izaudzētas. Vīna kvalitāte ir atkarīga arī no tā ražošanas tehnikas. Vīni, kas gatavoti no Sangiovese, var ļoti stipri atšķirties pēc kvalitātes – no lieliskiem, piesātinātiem vīniem ar labu struktūru līdz vienkāršiem galda vīnu paraugiem.

Saderība ar ēdienu:
Pie vīna no Sangiovese var pasniegt picu, steiku, ēdienus no jēra gaļas un medījumus, jebkuru pastu ar tomātu vai aso mērci.

Syrah - (sirā)
Izcelsme: Francija

Viena no leģendām vēsta, ka Syrah atvesta uz Ronas upes ieleju Francijā no Persijas, bet tās nosaukums cēlies no Farsas (viens no Irānas apgabaliem) galvaspilsētas Širazas. Bet pēc citas leģendas, šī šķirne izcēlusies no Sirakūzas Sicīlijā. Tomēr mūsdienu DNS pētījumu rezultātā secināts, ka tās izcelsmes vieta ir Ronas ieleja, kur ir plaši izplatītas dažas šo vīnogu savvaļas šķirnēm. Tā ir divu, gandrīz izzudušu vīnogu škirņu – sarkanās Dureza un baltās Mondeuse Blanche – krustojums.

Syrah, bieži saukta par Shiraz, ir koša, sauli mīloša vīnogu šķirne ar augstu cukura un tanīnu līmeni, no kuras ražo vīnu ar labu potenciālu izturēšanai. Tā izplatījusies pa visu pasauli un īpašus panākumus guvusi Austrālijā, Dienvidāfrikā un Kalifornijā, kur no Syrah ražo visā pasaulē pazīstamus vīnus.

Syrah vīni, apveltīti ar intensīvu, tumšu krāsu un lielisku buķeti, mainās no reģiona uz reģionu, bieži izpaužoties ar sīvām un augļainām melno upeņu un plūmju niansēm. Īpaši spilgtus vīnus ražo Ronas ziemeļos (Hermitage) ar raksturīgi smago, piesātināto tanīnu struktūru un jūtami augļainu garšu.
Pastāv divi šīs šķirnes paveidi: Petit Syrah un Gros Syrah.

Saderība ar ēdienu:
Vīns no Syrah labi sader ar gaļas ēdieniem, sagatavotiem uz atklātas uguns, tā var būt cūkgaļa, aļņa gaļa, arī zivs vai mājputni mērcē. Tāpat to ir patīkami dzert ar maizes gabaliņiem, kas mērkti olīveļļā.

Tannat - (Тannat)
Izcelsme: Spānija/Francija

Vīnogu šķirnes Tannat pirmsākumi meklējami Basku spāņu reģionā. Ir zināms, ka šo šķirni uz Madiranas reģionu Francijas dienvidrietumos atveduši feniķieši.
Šī samērā tannīgā šķirne (iespējams, tieši tāpēc tā šādi nosaukta 16. gadsimtā), minerālīga un viskoza, bija pa prātam vietējiem iedzīvotājiem. Par to mēdz teikt, ka Tannat „saglabā asinis sarkanas, ber orgānus tīrus”.
Tannat bija stipri cietusi no filokseras uzbrukuma XIX gadsimta otrajā pusē, kas iznīcināja lielāko daļu vīnogulāju Francijā. Bet basku emigranti XIX gadsimtā pārveda Tannat šķirni uz Jauno Pasauli, kur tā ieguva jaunas mājas Urugvajā un kļuva par visas valsts nacionālo šķirni. Harriague – tā šo šķirni nosauca par godu donam Paskālam Hariagvem, kurš to popularizēja Urugvajā.

No Tannat gatavo vīnus ar dziļu sarkanu krāsu, pilnmiesīgus, ar piesātinātu meža ogu buķeti un augstu alkohola saturu. Tāpat no šīs šķirnes var sanākt pietiekami eleganti vīni, kas nedaudz atgādina vīnus no Nebbiolo.
Izņemot Franciju un Urugvaju, interesantus vīnus no Tannat ražo arī Argentīnā un Kalifornijā. Neskatoties uz to, Tannat vēl joprojām ir rets vīns, bet, pareizi izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un piemērotas vinifikācijas metodes, bez šaubām, šī šķirne var pretendēt uz vietu starp cienījamākajām pasaules vīnogu šķirnēm.

Saderība ar ēdienu:
Sader ar ēdieniem no ceptas gaļas, medījumiem, piemēram, ar pīli ķiplokos vai liellopa steiku, sagatavotu uz grila ar sezonas dārzeņiem.

Tempranillo - (tempranijo)
Izcelsme: Spānija

Tempranillo šķirne ir patiesi spāņu vīnogas. Lai arī lielāko daļu vīnogu šķirņu uz Ibēriju (mūsdienu Spāniju) atveduši grieķi, romieši un feniķieši, Tempranillo paliek vietējo šķirņu elites līdere. Tikai XIX gadsimtā Tempranillo nonāca Kalifornijā.

Starp pieprasītajiem vīniem no Rjohas (Rioja) reģiona Tempranillo ir pamata vīnogu šķirne. Tai raksturīga plāna ogu miziņa un mērens skābenums, tā arī agri un ātri nogatavojas atšķirībā no tās galvenā partnera – Grenache, ar kuru to bieži sajauc. No šejienes radies arī nosaukums, kas tulkojumā no spāņu valodas nozīmē „agrīns” (temprano). Citas vīnogu šķirnes, kas labi kombinējas ar Tempranillo, ir Сabernet Sauvignon un Monastrell.

No Tempranillo ražo mēreni piesātinātus, kā arī biezus, pilnmiesīgus sarkanvīnus, kuri var tikt nostāvināti bezgalīgi ilgi un ar laiku tikai uzlaboties. Spilgts piemērs tam ir Rjohas vīni, kuri var sasniegt neredzētus kvalitātes augstumus un garšas dziļumu.

Saderība ar ēdienu:
Kā patiess spāņu vīns Tempranillo ideāli harmonē ar tradicionālām spāņu uzkodām – tapas, kā arī ar tādiem vietējiem ēdieniem kā cepta jēra gaļa, zivs un olīvas.

Zinfandel - (zinfandel)
Izcelsme: Horvātija/Kalifornija

Zinfandel, bez šaubām, ir nozīmīga vīnogu šķirne Kalifornijai, kas tur nokļuvusi no savas dzimtenes – Horvātijas. Tās vāciskais nosaukums nācis no Austrijas. Zinfandel īpaši populārs kļuva 19. gs., Kalifornijas „zelta drudža” laikā, kad zeltrači to baudīja bez mēra pēc smagas darba dienas, kas pavadīta zelta meklējumos.

Tās ir varenas un stipras vīnogas, kuras var līdzināties citām lieliskām vīnogu šķirnēm visā pasaulē un kuras iemīļojuši prasīgi vīna cienītāji. DNS testi pierādījuši, ka Zinfandel ir tā pati vīnogu šķirne Primitivo, kas tiek kultivēta Dienviditālijā. Tomēr vīni no šīm šķirnēm sanāk pilnīgi dažādi pēc rakstura.

Pietiekami augļains vīns, kuru labāk dzert jaunu vai pēc pāris gadiem pudelēs. Tāds Zinfandel vīns ir apveltīts ar izteiktu ievārījuma aromātu. Tam ir raksturīga dziļa purpursarkana krāsa un bieza garša, bieži tas ir stiprāks nekā citu šķirņu vīns.

Saderība ar ēdienu:
Teicami sader ar dažādu veidu barbekjū, ar smagu un asu „virtuvi”. Zinfandel – tas ir vīns, kuru var ņemt līdzi piknikā vai pasūtīt restorānā pie šatobriāna (liellopu fileja amerikāņu gaumē).

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties