latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
> Ar aptieku dārzā un ķirbju spēku
> Īsti lauku labumi
> Veidosim garšaugu dārziņu
> Laiks sēt!
> Pārziemotāji: ziemcietīgie dārzeņi un garšaugi
> Salātu veidi un kā tos audzēt?
> Smarža, kas ceļ debesīs
> Sāls vietā izops un rozmarīns
> Čili želeja
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Sāls vietā izops un rozmarīns


21.07.2011
Regīna Olševska
 Sergeja Akuratera foto
http://la.lv

"Šogad Līgo vakarā kaimiņu Jānim galvā uzliku pašas audzētu garšaugu vainagu. Sieva priecājās – ēst gatavojot, tos varēšot plūkt vīram tieši no galvas," stāsta Anna Šmite (70) no Ķekavas.

 Kamēr Veselības ministrija vēl tikai mudina Latvijas iedzīvotājus mazināt neveselīgo sāls patēriņu, palielinot dažādu garšvielu un garšaugu lietošanu, viņa māca cilvēkiem pazīt aromātisko zaļumu daudzveidību un kopā ar domubiedriem braukā pa visu Latviju, ierīkodama garšaugu dārzus.

Armēnis estragona dobē

"Ar garšaugiem darbs ir piņķerīgs, bet interesants. Kad pirms gadiem divdesmit sāku tos audzēt, zināju tikai dilles, pētersīļus, selerijas un izopu. Vēlāk uzradās rukola un pastinaks, bet tagad manā dārzā jau ir ap septiņdesmit dažādu garšaugu," ar lepnumu stāsta piemājas saimniecības "Šmiti" īpašniece, atklājot, ka viņas pirmais skolotājs un padomdevējs ir restorāna "Vincents" īpašnieks kustības "Slow Food" aktīvists Mārtiņš Rītiņš. "Vistrakāk gāja ar franču estragonu – mocījos ar to četrus gadus. Pasūtīju Vācijā sēklas, izaudzēju un priecīga vedu Mārtiņam, bet viņš saka: "Atdod to kazām! Tas taču nav estragons." Izrādījās, ka īsto franču estragonu var izaudzēt tikai no spraudeņiem.

 Kad viņš atbrauca un atrada dobi ar estragonu, vajadzēja redzēt, cik kāri viņš to plūca un ēda gluži kā āzis zāli.

 Ar estragonu, tikai armēņu, saistās vēl kāds kuriozs atgadījums. Annas kundzi internetā sameklējis armēnis, kas ieprecējies Latvijā un gauži noilgojies pēc dzimtās puses zaļumiem. "Kad viņš atbrauca un atrada dobi ar estragonu, vajadzēja redzēt, cik kāri viņš to plūca un ēda gluži kā āzis zāli," ar smaidu atceras garšaugu audzētāja. Līdzīgi uzvedas arī japāņi un ķīnieši, kad, iegriezušies Zaļajā tirdziņā Berga bazārā, uz Annas kundzes letes ierauga Āzijas virtuvei raksturīgās salātu un garšaugu šķirnes, piemēram, mizunu un pakčoi.

 Pesto latviešu gaumē

Šmitas kundzes garšaugu dārzā blakus rozmarīnam, lapu kārvelei, sinepēm un desmitiem citu garšas kārpiņas kairinošu augu zaļo astoņu šķirņu piparmētras, piemēram, Indijas, šokolādes, citronu... Saimniece tās izmanto ne tikai atspirdzinošu dzērienu gatavošanai un kā piedevu salātiem, bet arī pašsajūtas uzlabošanai – ziemā ar piparmētru tēju stiprina imūnsistēmu, bet vasarā gatavo novārījumu un pievieno kāju peldei, lai mazinātu tūsku un nogurumu.

 Arī citiem garšaugiem piemīt ārstnieciskas spējas – raudene jeb oregano der zāļu tējai, pēc timiāna baudīšanas labāk nāk miegs, bet ar lupstāju, ja to saberž, var sarīvēt sāpošās vietas.

 "Garšvielu karalis manās mājās ir zaļais baziliks, kuru lielos vairumos izmantoju pesto gatavošanai. Samaļu blenderī lapiņas, pievienoju olīveļļu, ķiplokus, pekanriekstus un cieto parmezāna sieru. Sāli nepievienoju vai pieberu to pavisam nedaudz. Tad pildu traukos un uzglabāju saldētavā. Ziemā tas ir īsts atradums! Šogad izziedēja pētersīļi un dilles. Ārā sviest bija žēl, savācu lapiņas un ziedus, samalu, pievienoju ķiplokus, olīveļļu – sanāca gards latviešu pesto, ko pa karotītei pievienot kotlešu masai vai kam citam," atklāj Anna Šmite, kas nespēj iedomāties savu ikdienas maltīti bez ierastajiem zaļumiem.

Pēdējais ieguvums viņas kolekcijā, ar kuru Annas kundze grib pārsteigt Mārtiņu Rītiņu, ir augs ar koši sarkaniem ziediem, kurus var izmantot ēdienu dekorēšanai, bet lapas – atspirdzinošu dzērienu gatavošanai, piemēram, ūdenim ar ledu un citronu tās pievieno piparmētras vietā.

 Iekopj garšaugu dārzus

Lai paplašinātu latviešu zināšanas par garšaugiem un to lietošanu, viņa nolēmusi veicināt garšaugu dārzu iekopšanu. "Stāstu cilvēkiem, cik tas ir brīnišķīgi, ja kaut vai vienā puķu dobē pie mājas iedēsta garšaugus," viņa saka.

Nesen kopā ar citiem bioloģiskajiem zemniekiem viņa izveidojusi garšaugu dārzu sabiedriskās organizācijas "Mārtiņa fonds" rehabilitācijas centrā "Dūjas", kas atrodas Jēkabpils rajona Kalnu pagastā. Tagad šādu dārzu viņa sākusi veidot pie Ķekavas Dienas centra. "Tādus dārzus vajadzētu izveidot ne tikai pie skolām, kur māca pavārus. Arī pie parastām skolām bērni varētu iekopt garšaugu dārziņus. Tā viņi paši uzzinātu daudz jauna un vēl arī vecākus pamācītu," secina "Šmitu" saimniece. Priecīgu pārsteigumu sagādājuši kādas firmas pārstāvji, kas maija beigās ieradušies viņas saimniecībā, lai sastādītu podiņos garšaugus. Pēc mēneša tie jau bija iesakņojušies, un Jāņos visi firmas darbinieki kā dāvanu saņēma šo miniatūro garšaugu dārziņu.

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties