latvijaspirts.lv
      
2020. gada 20. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Kā atšķirt brūklenes un miltenes


 

Gan brūklenes, gan miltenes ir daudzgadīgi, mūžzaļi augi, ko izmanto ārstniecībā, turklāt lietojums ir gandrīz vienāds.

Brūklenes galvenokārt aug sausos priežu mežos, izcirtumos un purvos uz ciņiem, miltenes – sausos priežu mežos, atklātos un smilšainos pauguros, īpaši piejūrā, tām patīk arī ugunsgrēkā izdeguši meži. Parastā miltene ir izteikti ložņājošs augs, kas klājeniski un blīvi nosedz lielu platību, tai ir tumšākas un smailākas lapiņas nekā brūklenei. Savukārt brūklene ir ar strupām lapiņām un nedaudz stāvāku stublāju.

 Brūklenes auglis ir apaļa, sarkana, sulīga oga, kas nogatavojas jūlija beigās vai augustā, bet miltenes auglis ir ieapaļi saplacināts, miltains, sarkans ogveida kaulenis, kurā ir piecas sēkliņas. Brūkleni no miltenes nekļūdīgi var atšķirt, tās pagaršojot.

Brūklene ir nozīmīgs pārtikas augs, ogas izmanto gan ievārījumos, gan vitamīnu tējās. Savukārt lapas lieto kā diurētisku līdzekli nieru un urīnpūšļa slimību (cistīta, pielīta, nierakmeņu slimības) gadījumā un kā caurejas un sviedrēšanas līdzekli. Tautas medicīnā izmanto arī podagras ārstēšanai, pret locītavu un tā sauktajām kaulu sāpēm. Lapas un žāvētas, saberztas ogas varot mazināt asiņošanu, līdzot pret nervozitāti, tās var lietot pret klepu un ēstgribas vairošanai. Novērots pozitīvs efekts arī dažu ādas slimību ārstēšanā. Svaigas ogas noder hipovitaminozes ārstēšanai, maisījumā ar citām vit­amīnu drogām – organisma aizsargspēju stiprināšanai, drudža mazināšanai, pazemināta asinsspiediena normalizēšanai. Tiesa, lietojot ilgstoši un lielās devās, brūkleņu lapās esošais hidrohinons var radīt aknu kairinājumu, anēmiju un nespēku.

Miltenes augļus sliktās garšas dēļ ēd tikai retais. Parastā miltene ir ārstniecības augs. Lapas satur vielas ar baktericīdu iedarbību, tāpēc ir labs līdzeklis nieru un urīnceļu slimību ārstēšanai. Tautas medicīnā milteni tāpat kā brūkleni lieto arī vielmaiņas darbības traucējumu novēršanai, nervu sistēmas spēcināšanai, pret reimatismu, podagru, tūsku, kā savelkošu līdzekli pret caureju, rūgšanas un pūšanas procesiem zarnu traktā. Miltenes nedrīkst lietot, ja ir akūts nieru iekaisums vai mazspēja, jo kairina nieru audus. Labāk izmantot jauktajās tējās, kur miltene ir viena no sastāvdaļām. Lietojot lielās devās, var būt šķebināšana, vemšana, caureja un citas blaknes.

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties