latvijaspirts.lv
      
2019. gada 21. jūlijs
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
> Ko var pagatavot no augiem?
> Dakteri un zāļu sievas iesaka
> Tējas
> Sulas
> Ogas Augļi
> Medus
> Sēnes
> Garšaugi
> Savvaļas augi uzturā
> Rieksti, sēklas, žāvēti augļi
> Augi mūsu veselībai
> Indīgie augi
> Aizsargājamie augi
> Gemmoterapija
> Afrodiziaki
> Augi pret odiem un mušām
> Ārstniecisko augu dobe
> Greznie ārstniecības augi
> Aizsargājamie augi LU Botāniskājā dārzā
> Augi, kas minēti Svētajos rakstos
> Bērzu pumpuri
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Venēcijas Teriaks


 

  • Teriaks ir pēc ļoti senas receptes gatavots augu maisījums, kas esot pastāvējis jau antīkajā pasaulē. Viduslaikos šis augu maisījums esot sastāvējis pat no 300 dažādām sastāvdaļām. Gatavot šo maisījumu esot bijis atļauts tikai, piemēram, aptiekāriem, jo tolaik esot bijuši sastopami daudzi viltojumi.

    Par maisījuma rašanās sākotnējo vietu tiek uzskatīta Venēcija, tādēļ arī maisījuma nosaukums ir iegājies kā Venēcijas Teriaks (Theriaca veneciana.

    Teriaka toreizējā uzglabāšana un transportēšana tika sīki izstrādāta un realizēta porcelāna traukos.

    Tikai līdz ar medicīnas līdzekļu ražošanas noteikumu ieviešanu, izmantojot tādas medicīnas grāmatas kā piemēram Pharmacopoea Germanica, tika izveidota vienota recepte ar 12 sastāvdaļām.


Universāla pretinde, kam jāizārstē viss, neizslēdzot saindēšanos, arī iekšējo slimību izraisītas organisma saindēšanās. Tika pieminēta arī spēja būt izcilam profilaktiskam līdzeklim. Izzuda pēc Viduslaiku perioda.

Sākotnēji tika nosaukts par MITRIDACIUM.

Ja ticēt leģendām, tad pirmais teariks tika radīts cara Mitridatona VI Epatora laikā (120-63 g. pirms mūsu ēras), kurš nepārtraukti satraucās par savu noindēšanu.

Senās Romas laikā teariksu pirmais sastādīja Andromahs (imperatora Nerona galma ārsts, 37-68 gads mūsu ērā).

Teriaksa maisījums nabagiem - mirres sveķi, laura koka ogas, aristolohija (pīpju koks, Aristolochia clematitis L.), Genciāna (Gentiana cruciata L)

Par teariksu interesējās arī viens no ārstniecības mākslas pamatlicējiem Galēns (131-201. g. mūsu ēra), kura norādījumu par universālās pretindes izgatavošanu bija spēkā līdz XIII gs. sākumam. Par receptes uzlabojumu Galēns saņēma imperatora Marka Aurēlija zelta ķēdi.

Ir zināms ka izmēģinājumus ar teariksu veica arī Viduslaiku arābu mediķi.

Konstantinopole, Kaira, Venēcija bija galvenie centri, kur izgatavoja īpaši iedarbīgus teariksus. Venēcijas teariks (XIII gs.) spēja izkonkurēt pārējos un tika uzskatīts par vislabāko.

Augstā cena, retums un noslēpumu oreols, teariksam piesaistīja viltotājus un blēžus. Lai izvairītos no viltojumiem XVI gs. aptieku nolikums paredzēja, ka teariks bija jāgatavo publiski. Katru pagatavo partijai bija pavadokuments ar norādītu izgatavošanas vietu, laiku un sastāvu. Gatavais maisījums tika nostādināts pus gadu (bija teriaksi kas tika „nogatavināti” pat vairākus gadus), un tikai tad drīkstēja pārdot. Recepte un pagatavošanas nosacījumi bija ārstu ģildes noslēpums.

1667. gadā franču aptiekārs Moisejs Šara pirmo reizi publiskoja teariksa sastāvu.

XVIII no Venēcijas teriaksa iemācījās izgatavot plāksterus, kurus lika pie vēdera, lai mazinātu sāpes. Šajā laikā teariks tika iekļauts oficiālajā krievu farmakopejā, bet krietni izmainītā sastāvā. Krievu tearikā bija 13 komponenti, tajā skaitā baldriāna saknes.

Teariksa popularitāte beidzas XIX gs. otrajā pusē. Pēdējās atsauces ir Londonas (1745), franču (1818) un vācu (1872) farmakopejās.

 Sākotnēji visticamāk preparāts bija smalki saberzta pasta no ārstniecības augiem, vai augu uzlējums uz vīna, vai medus. Sastāvā bija 54 komponenti. Andromahs pamatrecepti papildināja ar odzes gaļu, opiju, hiacinti, bebru spermu un vēl ar dažiem komponentiem. Kopējais sastāvs tika palielināts līdz 74 komponentiem. Galēns pārstrādāja recepti un pievienoja opija magones izvilkumu (sula – opijs).

 XII gs. ebreju filozofs Ābrams Ibn Dauds savā grāmatā min teariksu, kas sastāv no 84 elementiem.

Vācijas 1535 g. farmakopeja apraksta teariksu no 12 komponentiem – angelikas sakne, baldriāns, citvara vībotnes/vērmeles sēklas (Artemisia cina L.), kanēlis, kardamons, opijs, mirre, medus u.c

Moisejs Šara (franču aptiekārs 1619-1698 g.) aprakstīja teriaksa sastāvu – genciāna, pipari, mirre, akācija, roze, īriss, rūta, baldriāns, asinszāle, fenhelis, anīs, kaltēta čūsku un bebru gaļa. Kopējais komponentu skaits sasniedza 71 indegrientu.

Vēlāko laiku receptēs iekļāva baldriāna sakni, opiju. XVII gs. krievu receptēs iekļāva angelikas sakni, baldriānu, īriss, genciāna, melnā plūškoka un kadiķa ogas.

Pēc Francijas 1758. g. piezīmēm, kopējā recepte.

  • Smirnas opijs: 120 daļas
    Ingvers (Zingiber L.): 60 daļas
  • Florences īriss (Iris florentina L.): 60 daļas
  • Baldriāns (Valeriana officinalis L.): 80 daļas
  • Kalmes (Acorus calamus L.): 30 daļas
  • Rabarberi (Rheum L.): 30 daļas
  • Sudraba ratējs (Potentilla argentea L.):  30 daļas
  • Aristolohijas (pīplu koka, Aristolochia L.) saknes: 10 daļas
  • Parastā kumeļpēda (Asarum europaeum L.) saknes: 10 daļas
  • Genciānas (Gentiana lutea L.) saknes: 20 daļas
  • Lāčsakne Atamas (Meum athamanticum L.) sakne : 20 daļas
  • Alvejas mīkstums (Aloe vera L.): 10 daļas
  • Celonas kanēlis (Cinnamomum verum L.): 100 daļas
  • Hiacintes lapas (Hyacinthus L.): 60 daļas
  • Krētas majorāns (Origanum majorana L.): 30 daļas
  • Laura lapas (Laurus L. ): 30 daļas
  • Embotiņš ozollapu (Teucrium chamaedrys L.) lapas: 60 daļas
  • Mārsila kalnmētra (Calamintha Moench l.) laksti: 30 daļas
  • Parastās marūbijas (Marrubium vulgare L.) laksti: 30 daļas
  • Piparmētras (Mentha L.) laksti: 30 daļas
  • Veronikas (Teucrium L.) laksti: 20 daļas
  • Sētvija (Bryonia L.): 20 daļas
  • Asinszāles (Hypericum L.) laksti: 20 daļas
  • Sarkanās rozes (Rosa L.) ziedi: 60 daļas
  • Safrāns (Crocus L.): 40 daļas
  • Lavandas (Lavandula L.) ziedi: 30 daļas
  • Kaltētas citrona (Citrus limon L.) mizas: 60 daļas
  • Asie pipari: 120 daļas
  • Melnie pipari (Piper nigrum l.): 60 daļas
  • Pētersīļu (Petroselinum l.) sēklas: 30 daļas
  • Ammijas (Ammi L.) sēklas: 20 daļas
  • Fenheļa (Foeniculum L.) sēklas: 20 daļas
  • Anīsa (Pimpinella anisum l.) sēklas: 50 daļas
  • Smaržīgā mirra (Myrrhis Odorata L.) sēklas: 20 daļas
  • Krētas burkāns (Daucus l.): 10 daļas
  • Lēcas (Lens L.): 200 daļas
  • Rācenis (Brassica rapa L.): 60 daļas
  • Kardamona (Elettaria cardamomum L.) sēklas: 80 daļas
  • Šampinjoni (Agaricus L.): 60 daļas
  • Lakricas (Glycyrrhiza glabra L.) sula: 120 daļas
  • Akācijas (Acacia L.) sula: 40 daļas
  • Akācijas sveķi jeb gummiarābiks (Gummi Arabicum, Acacia Senegal ): 20 daļas
  • Mirres (Commiphora myrrha L.) sveķi: 40 daļas
  • Vīraka (Boswellia Carteri L.) sveķi: 30 daļas
  • Galbānuma (Ferula galbaniflua L.) ekstrakts: 10 daļas
  • Mirres sevķu ēteriskā eļļa (Commiphora L.):10 daļas
  • Benzoīna (Styrax benzoin L.) sveķi: 20 daļas
  • Bebru sperma: 10 daļas
  • Maizes mīkstums: 60 daļas
  • Māli : 20 daļas
  • Dzelzs sulfāta pulveris: 20 daļas
  • Izraēlas (apvidus) dabiskais asfalts: 10 daļas.

Visus indegrientus sasmalcināja pulverī, izsijāja caur zīda audumu. Uz 1000 maisījuma daļām ņēma 50 daļas ķīniešu terpentīneļļu, 3500 daļas balto medu, 250 daļas sarkano vīnu (šķirne Grenache).

Terpentīna eļļu karsēja ūdens peldē līdz pilnībā iztvaikoja ūdens, pakāpeniski pievienoja pusi no gatavā maisījuma. Medu karsēja līdzīgi, tam pievienoja eļļu un atlikušo maisījumu un vīnu. Visu karsēja līdz mīkstas pastas substancei. Nostādināja vairākus mēnešus, tad sastampāja piestā lai nebūtu kunkuļu.

Gatavais tiaraks bija melnīksnēja mīksta pasta, pēc konsistences līdzīgs medum. Ar laiku masa sacietēja un varēja sagriezt pastilās.

Gatavoja mikstūru – 1 daļa teariks, 6 daļas konjaka spirts.

 

 

Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties