latvijaspirts.lv
      
2019. gada 23. janvāris
JAUNUMI
NOTIKUMI
SAUNA IN LATVIA Latvian traditional bathhouse
БАНИ ЛAТВИИ традиции, народные ритуалы
DVD Latviešu tradicionāla pirts Latvian traditional bath
Grāmata PIRTNIEKU STĀSTI
LATVIJAS PIRTS DIENA
BIEDRĪBA LATVIJAS PIRTS
VISS PAR PIRTS DZIVI
Pirts veidi
> Jauku Jums lasīšanu!
> Pirts veidi
> Pirts evolūcijas vēsture
> Melnās (dūmu) pirtis
> Pirts folklora
> Tautas ticējumi
> Vasaras saulgriežu pirts
> Ziemas saulgriežu pirts
> Ziemassvētku pirts
> Veļu laika rituālā pirts
> Pētām pirts veidus
> Saulgriežu pirts maģija
> Saulgriežu pirts veselai miesai un garam
> Saulgožu pirts rituāls
> Saules Pirts - pirts rituāls, sauna ritual, банный ритуал, Viesturs Luka-Indāns
> Ražots Latvijā - Baltā pirts
> Pirts rituāls vasaras saulgriežos
> Pirtīžas
> TV Spektrs: Laikmets, personības, notikumi - Pirtis (14.01.2013.)
> Noslēpumainie pirts rituāli – līgavām, zīdaiņiem un citiem
Pirts tradīcijas
Pirts padomi
Pirtsslotiņas
Pirts akmeņi
Pirts celtniecība
Aromaterapija
Ārstniecības augi
Dabas veltes
Veselība un skaistums
Mājas lietas
Svināmās dienas un tradīcijas
Mālu terapija
Garšaugi no Annas Šmites
Eglona Brūna saimniecība
IEPAZĪSTIES!
PIRTS SKOLA
Pirts Upesrūķi
Pirts Brūveri
Pirts Nāras
Pirts Azote
Pirts Kundziņi
Pirts Bērzaine
Pirts Avoti
Pirts Rozēni
Pirts Šalkas
Pirts Piekūni
Lauku sēta Jāņkalni
Pirts Pļavenieki
Pirts Spārītes pie Rāznas
Ezermalas - Pirtslietas
Brīvdabas muzejs
Meņģeļu pirts
Viktora Ķirpa Ates muzeja pirts
EKO SOLIS Dabīgas lineļļas - koka darvas krāsas, koka kubli
Dr. Tereško tējas
Kalējs Edvīns Šakalis
Latvijas pirts 2010 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2011 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2012 - Latvian sauna - Латвийская баня
Latvijas pirts 2013 - Latvian sauna - Латвийская баня
LATVISKIE PIRTS SVĒTKI 2015
Latvijas pirts svētki 2017
FORUMS
GALERIJAS
Saulgriežu pirts veselai miesai un garam


 Info avots:http://veselam.la.lv
21. jūnijs, 2017

Latvijā palēnām atgriežas vēlme dzīvot citādi, nekā mums uzspiež tehnoloģiju laikmets. Mūsu senči savas gaitas vadīja saskaņā ar dabu, un arī tagad ir iespējams parūpēties par veselību nevis ar dārgām zālēm, bet aktīvu izkustēšanos un pirtī iešanu. Katram augam un kokam ir sava ārstnieciskā nozīme, spēja palīdzēt cilvēkiem ar īpašo enerģiju, ko dāvājusi saules gaisma visos gadalaikos. Arī dzintars, kas radies no priežu sveķiem pirms daudziem tūkstošiem gadu, slēpj sevī dziedniecisku efektu.

Dzintara pirts rituāls

Dzintars tiek saukts par saules akmeni, un, iestrādāts rotās, uzrāda dziednieciskas īpašības, par ko zināja jau Ēģiptes valdnieka Tutanhamona valdīšanas laikā, kad viņa kroņa centrā rotājās tieši Baltijas jūras dzintars. Tas ir vienīgais dzintars, kura sastāvā ir dzintarskābe, kas piedalās šūnas enerģijas ražošanas ciklā, tādēļ to daudz izmanto atveseļošanās procesā pēc dažādām hroniskām slimībām, kā arī skaistumkopšanā – gan masāžās, gan maskās un krēmos.

Lejasmārtiņu pirtī Baldones novadā bez pašu vāktajiem augiem un sietajām slotiņām kā papildu līdzekli pirts rituālos izmanto Baltijas jūras dzintaru. “Mēs savā pirtiņā dzintaru izmantojam, lai dažādotu pirts procedūras. Dzintars ir izcēlies no sāļās jūras, smēlies saules enerģiju. Pirts rituālos izmantoto dzintaru attīrām, aplejot ar sāls ūdeni, noturot, noskalojot un liekot saulītē uzlādēties. Dzintara pirts rituālā dzintaru izmantojam gan kāju vanniņām, gan masāžām. Ziepes ar dzintaru var izmantot kā ķermeņa skrubi. Pirts laikā izmantojam arī īpaši pagatavoto dzintara tēju. Cilvēki pēc dzintara pirts rituāla ir pacilātā garastāvoklī, sajutuši vieglumu, enerģijas pieplūdumu. Stress un pārslodze cilvēka organismā samazina ikdienā saražoto dzintarskābes daudzumu, bet pirts gaisotne atslābina, un dzintars palīdz atjaunot šūnu enerģiju, stimulējot vielmaiņu un imunitāti,” stāsta pirtniece Inese Vasiļevska.

Visa laba jāņuzāle

“Tuvojoties Jāņiem, pirts cienītājiem vajadzētu tikt skaidrībā par savām vēlmēm. Un nevajag lolot ilūzijas – uz ko katrs noskaņosies, to arī saņems,” apgalvo “Rozēnu” pirts saimnieks Jānis Pavlovičs.

“Saulgrieži ir skaistākais vasaras laiks, kad visa daba ir pilnbriedā, pļavās zied un smaržo daudzkrāsaini ziedi, un ir īstais laiks slotiņu siešanai. Slotiņām var izmantot visus zaļumus, kas aug pļavā, mežā, tikai jāraugās, lai pa vidu negadās kāds alerģisks augs. Šobrīd visos augos ir daudz C vitamīna un mikroelementu, tādēļ nav lielas nozīmes, ar kādu slotu peramies. Tomēr ikviens cilvēks ir unikāls, un ir iespējams noskaidrot katram savu vislabāko slotu. Uz lāvas virs peramā pavēdināta, visizteiktāk un spēcīgāk sāks smaržot tieši tā slota, kura viņam tieši tobrīd būs visnoderīgākā,” viņš piebilst.

Pirtnieks neiesaka pārāk ilgi karsēties pirtī. Piecpadsmit minūtes būs gana, lai no ķermeņa dabūtu laukā sārņus un atgūtu enerģiju. Ja gribas pasēdēt pirtiņā ilgāk, acīmredzot nav bijusi pietiekami augsta temperatūra, kam jābūt ap + 60 grādiem. Uzreiz pērties nevajag – vispirms jāizsildās 10 – 12 minūtes, tad pirmais pēriens jāsaņem nomierinošs, otrais – uzmundrinošs (spēcīgāks) un var iet dzesēties kublā vai dīķī.

“Tajā brīdī, kad galvā ienāk doma – pagulēšu uz lāvas vēl minūtīti –, ir jāiet laukā. Nekādi rekordi pirtī nav jāsasniedz, galvenais sasniegums ir labsajūta. Vēlams pirms pēršanās uz lāvas uzklāt un sakarsēt paparžu lapas, kas ļoti labi palīdz locītavu un muguras sāpēm. Tieši saulgriežu laikā spēcīgu dziedniecisko efektu var sasniegt, veicot pirtsslotu ietīšanas procedūru, proti, nevis perot, bet uz kādu laiku apliekot ķermeni ar sakarsētām slotiņām,” māca pirtnieks.

Tējas dzeršanu Jānis iesaka pirms pirts un rituāla laikā, bet pēc tam – kaut ko atspirdzinošāku, piemēram, kvasu vai alu, protams, ar mēru.

Mošķu pirts

Mākslinieces Agneses Kumeliņas ceļš līdz savai pirtij sācies ar lauku viensētas iegādi, kuras nosaukumu “Grotiņi” neviens nav varējis atcerēties. “Kad atjaunoju pirti, sāku domāt, kā to nosaukt. Izlasīju daudz folkloras materiālu, teiku un atradu, ka senajiem latviešiem pirtīs bijuši gari, mošķīši, kuriem ticis atstāts cienasts. Tad nu es paņēmu šo vārdu un radoši papildināju ar zirnekļu un zilo mušu atveidiem.”

Agnese skolojusies pie pirtnieka un psihoterapeita Jura Batņas un per ar dažādu augu un koku lapu, tostarp jasmīnu, ceriņu, ievu slotiņām, taču ar zāļu paklāju veidošanu vairs neaizraujas kopš tā brīža, kad kāda apmeklētāja pēc pirts uz ādas pamanījusi ērci.

“Man vismīļākās ir ozollapu slotiņas. Tās patīk ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm, jo ar platajām lapām var labāk izjust karstumu nekā ar sīkajām bērza lapiņām. Ozollapu slotas kalpo spēka atgūšanai, ceriņu slotas – mīlestībai, ievu – piedošanai. Ar liepu slotām jāperas sievietēm, tādēļ katrā kārtīgā latviešu sētā jābūt iestādītai gan liepai, gan ozolam. Peroties katram jāvadās pēc savām sajūtām. Ir cilvēki, kas karstumu nepanes, bet no tā nevajag kaunēties,” zinībās ievada Agnese.


Reģistrētajiem
Epasts:
Parole:
 Reģistrēties